Raiņu slaktiņš II WW2

Rainiu_zudyniu_auku_laidotuves1.jpeg
Marina Petrauskienė. Žemaičių muziejaus "Alka" arch.
Rainių žudynių aukų laidotuvės

The Rainiai massacre is the massacre of political prisoners in Telšiai prison by the USSR military and repressive institutions on June 24-25, 1941. It began at the beginning of the USSR-Germany war, when martial law was declared in the frontline areas and all political prisoner cases were transferred to military tribunals. The majority of the prisoners were sentenced to be shot, while others were evacuated to the depths of the USSR.

Telšiai Prison held 162 prisoners at the time, 76 of whom were political prisoners interrogated by the NKGB. As early as June 23, the prison's political leader A. Vaitkus planned to transport all the prisoners, but the plan failed when the local leaders of the Communist Party, NKVD, and NKGB fled the city without providing them with transportation.

On the morning of June 24, the prison was surrounded by Red Army soldiers led by Dontsov, who called himself a Red Army major (it is believed that he was the commander of a unit of the 123rd division of the 8th army of the USSR). Further preparatory work was led by the deputy chief of the Kretinga district of the NKGB, Lt. Yermolaev.

The NKGB Telšiai County Chief Petras Raslanas, his deputy Lt. Zhdanov, the head of the political department of the USSR 8th Army Kompanec, and the chairman of the Telšiai Executive Committee Domas Rocius, who arrived at the prison, reviewed the cases and formally confirmed the death sentences. Mr. Raslanas later stated: "I am convinced that there was not a single innocent person there."

The prisoners were taken from their cells to the guardhouse, where their hands were tied and their mouths gagged. They were stacked one on top of the other in trucks. At dawn on June 25, the trucks with the prisoners turned towards Luokė, to the Rainiai forest.

During the execution, measures were taken to prevent the screams of the victims from being heard - car engines were turned on, guards were posted. The prisoners were brutally tortured: they were burned at the stake, shocked with electric current, scalded with boiling water and cabbage, beaten with rods, and starved with bayonets. Many had their genitals, noses, and tongues cut off, their eyes gouged out, their skin peeled, and their skulls cracked. Only 10 prisoners were simply shot.

Among those killed were the three Antanavičiai brothers (Antanas, Jonas and Juozas), the brothers Povilas and Stasys Balsevičiai, the brothers Boleslovas and Petras Kavoliai, and the brothers Andrius and Jonas Rudokai. A total of 73 people were killed on the spot, and three more – Pranciškus (Pranas) Razgus, Petras Sūdžius and Aleksandras Vyšniauskas – were shot while trying to escape in the vicinity of the village of Džiuginėnai, Telšiai County.

On the morning of June 26, an employee of the restored Telšiai municipality discovered torture tools at the scene of the massacre: a tractor, electric generators, 3 car engines, a bonfire, and barrels of boiled cabbage. On June 28, four pits with victims were discovered. The remains of 65 of the tortured were buried in the old Telšiai city cemetery, and the remains of 10 people were buried by their relatives in other places.

A medical report by Dr. Leonardo Plechavičius, published in a Nazi propaganda publication in 1943, detailed the signs of torture of all the victims. In an attempt to erase the memory of this event, the Soviet authorities demolished the chapel that had begun to be built in the Telšiai city cemetery and cut down the Rainiai forest.

The main organizers of the massacres escaped punishment: Petras Raslanas hid in Russia after 1990, where he died, and Nachmanas Dušanskis, who participated in the interrogation of at least 13 victims, has been living in Israel since 1989, which refused to extradite him to Lithuania.

In 1991, to commemorate the 50th anniversary of the massacre, a new Chapel of Suffering was consecrated in Rainiai, the ceiling of which is decorated with frescoes by the artist A. Kmieliauskas with the painted martyrs of Rainiai. At the site of the massacre, about 300 m from the chapel, a pink granite monument "Three Crosses" (sculptor Regimantas Midvikis) was erected and a Memory Oak Grove was planted. In 1995, this entire memorial site was declared a historical and memorial monument of national significance.

Rainiu_zudyniu_auku_laidotuves1.jpeg
Rainiu_zudyniu_auku_laidotuves_2.jpeg
Rainių-kankiniai_laidotuves.tif

Related objects

Bijušais Telšu cietums

Telšu pilsētas centrālajā daļā Republikas ielā atrodas bijusī Telšu cietuma ēka.

Pēc 1908. gada Telšu ugunsgrēka kāda privātpersona, bagāts ebrejs Neimans, uzcēla neogotikas ēku historisma stilā. Viņš vienojās ar okupācijas cara varu, ka ugunsgrēkā nopostītās apriņķa policijas valdes ēkas vietā saskaņā ar varas noteiktajiem nosacījumiem uzcels ēku un iznomās to varas iestādēm. Tā bija viena no skaistākajām ēkām Telšos. Pirmā pasaules kara laikā ēka tika pielāgota Telšu apriņķa cietumam. Tas tika izmantots kā cietums gan neatkarīgās Lietuvas laikā (1918-1940), gan padomju okupācijas laikā, līdz 20. gs. piecdesmito gadu sākums. Ēkā 1940-1941, 1944-1953. Telšu rajonā darbojās NKGB–MGB–KGB. iekšējais cietums.

1941. gads 1941. gada 22. jūnijā, sākoties imperiālistiskajam karam starp Padomju Savienību un nacistisko Vāciju, Telšu cietumā tika turēti 162 ieslodzītie — NKGB pratināja 76 ieslodzītos. Atkal 23. jūnijā. Viņi gribēja izvest visus ieslodzītos, taču šis plāns izgāzās, jo vietējie komunistiskās partijas vadītāji, NKVD un NKGB vadītāji aizbēga no pilsētas. Neviens nepiešķīra transportlīdzekļus ieslodzīto pārvadāšanai. 1941. gads 24. jūnijs 1945. gada rītā Telšu cietumu ielenca 8. Sarkanās armijas 123. divīzijas vienība, un steigā tika izveidota tiesa trīs tiesnešu sastāvā, kuru vadīja NKGB Telšu apriņķa priekšnieks Petrs Raslans - tā viņš, Telšu izpildkomitejas priekšsēdētājs Domas Rocius un apriņķa apgabala apsardzes štata vietnieks Domas Rocius. Jermolajevs un citi. Visiem 76 Telšu cietumā ieslodzītajiem politieslodzītajiem tika piespriests nāvessods. Pārējie ieslodzītie tika palaisti mājās. Īsā 25. jūnija nakts - rītausma austrumos jau kautrīgi lauzās, kad kravas mašīnas ar ieslodzītajiem virzījās uz Raiņiem. Trīs ieslodzītajiem izdevās aizbēgt no kravas automašīnām - diemžēl drīz vien viņus satvēra Sarkanās armijas lodes... Raiņos 1941. gadā nejauši tika atrasti 73 ieslodzīto sakropļotie līķi. 28. jūnijs

Vēlāk ēkā tika izveidota Telšu mūzikas skola, kas šeit darbojās līdz 1994. gadam. Diemžēl ēka padomju laikā tika nopietni bojāta gan no iekšpuses, gan no ārpuses.

Restaurējot ēku, sienu iekšpusē tika atklāti uzvārdu uzraksti, Ģedimina stabi, dažādi datumi. Ir atklātas un aizmūrētas grotas.

1997. gads 24. jūnijs Pie ēkas LPKTS Telšu nodaļa atklāja 1941. gada karam veltītu piemiņas plāksni. naktī no 24. uz 25. jūniju. Pieminot 73 Telšu cietuma politieslodzītos, kuri tika spīdzināti Raiņu mežā.

2006. gadā, pieminot Raiņu mocekļu nāves 65. gadadienu, pie bijušā cietuma tika atklāta mākslinieciskā piemiņas plāksne (autors - Gintaras Gaiļus, arhitekts - Aļģirds Žebrauskas).

Raiņu ciešanu kapela

Raiņu ciešanu kapela atrodas Raiņu ciemā, 5 km attālumā no Telšiem, blakus ceļam 160 Telši-Varniai-Laukuva.

1941. gadā 25.-26.jūnijs Raiņu mežā notika viens no briesmīgākajiem slaktiņiem padomju okupācijas Lietuvā vēsturē. Naktī Sarkanā armija un PSRS represīvās iestādes nežēlīgi spīdzināja 75 Telšu cietuma politieslodzītos. Kopējā kapā apbedītos upurus pēc dažām dienām atrada kāds garāmgājējs.

Godināt slaktiņu upurus pēc arhitekta Jonasa Viraka idejas 1943.g. sākās kapličas celtniecība. Padomju varas atgriešanās 1944. gadā to nojauca. Vēlāk 1990. gadā, pēc Lietuvas neatkarības atgūšanas, arhitekts A. Žebrausks pēc šī paša autora rasējumiem sāka būvēt vēl vienu kapliču. Kapliča iesvētīta 1991. gadā. 23. jūnijs pieminot Raiņu slaktiņa 50. gadadienu.

Raiņu ciešanu kapela ir veltīta ne tikai Raiņu mocekļu piemiņai, bet arī iemūžina visu padomju terora upuru piemiņu. Mežā pie kapličas, kur tika spīdzināti politieslodzītie, tika uzstādīts tēlnieka R. Midviķa kalts akmens krusts. Pa ceļam stāv vēl 3 koka krusti, kas krāsoti valsts karoga krāsās. Tos īsi pēc slaktiņa uzcēla vietējie iedzīvotāji, bet slepkavas tos noslīcināja Viešvēnu dīķī. Tikai nesen pēc dīķa nosusināšanas krusti tika atrasti, nokrāsoti un atjaunoti.

 
Piemiņas vietas Raiņu mežā – mocekļu slepkavības vietā

Raiņu Passion Chapel atrodas Raiņu ciemā, 5 km attālumā no Telšiem, blakus ceļam 160 Telši-Varniai-Laukuva.

1941. gada 25.-26. jūnijā Raiņu mežā notika viens no šausmīgākajiem slaktiņiem padomju okupācijas Lietuvā vēsturē. Naktī Sarkanā armija un PSRS represīvās iestādes nežēlīgi spīdzināja 75 politieslodzītos Telšu cietumā. Masu kapā apbedītos upurus dažas dienas vēlāk atklāja kāds garāmgājējs.

Lai godinātu slaktiņa upurus, 1943. gadā tika sākta kapliča celtniecība pēc arhitekta Jonasa Viraka idejas. Atgriešanās padomju valdība to nojauca 1944. gadā. Vēlāk, 1990. gadā, pēc Lietuvas neatkarības atgūšanas, arhitekts A. Žebrausks pēc šī paša autora zīmējumiem sāka celt vēl vienu kapliču. Kapela tika iesvētīta 1991. gada 23. jūnijā, pieminot Raiņu slaktiņa 50. gadadienu.

Raiņu ciešanu kapela ir veltīta ne tikai Raiņu mocekļu piemiņai, bet arī iemūžina visu padomju terora upuru piemiņu. Blakus kapelai mežā, kur tika spīdzināti politieslodzītie, uzsliets tēlnieka R. Midviķa kalts akmens krusts. Pa ceļam stāv vēl trīs koka krusti, kas krāsoti valsts karoga krāsās. Tos uzcēla vietējie iedzīvotāji neilgi pēc slaktiņa, bet ciema iedzīvotāji tos noslīcināja Viešvēnu dīķī. Tikai nesen, pēc dīķa nosusināšanas, krusti tika atrasti, nokrāsoti un atjaunoti.

Kapa piemineklis "Pieta"

Piemineklis atrodas Telšu pilsētas vecajos kapos.

1941. gads naktī no 24. uz 25. jūniju. Raiņu mežā NKVD-NKGB Telšu apriņķa nodaļas darbinieki un viņu palīgi izpildīja nāvessodu 75 politieslodzītajiem no Telšu cietuma. Upuri tika spīdzināti visnežēlīgākajos veidos - dažiem tika izdurtas acis, nogrieztas ausis un dzimumorgāni, kā arī saspiestas galvas. Tika nošauti tikai 10 ieslodzītie. Pēc slaktiņa nebija palicis neviens dzīvs liecinieks, izņemot pašus bendes. 3 Sarkanās armijas karavīru līķi ar šautām brūcēm pakausī tika atrasti aprakti netālu no upuru apbedīšanas vietas. Telšu pilsētas vecajos kapos tika apglabātas 65 terora upuru mirstīgās atliekas. Padomju okupācijas laikā mēģinājumi pieminēt Raiņu slaktiņa gadadienu, kopt kapu vai uzstādīt kapakmeni ar nosaukumiem tika izjaukti.

Mūsdienās kapsētā atrodas 1996. gada piemineklis. 23. jūnijs Tika atklāts piemineklis "Pieta", kurā attēlota Dievmāte, kas uz ceļiem tur no Krusta novilkto Kristus miesu. Pieminekļa autori ir mākslinieks-tēlnieks Antanas Kmieliauskas, tēlnieks Osvalds Neniškis un arhitekts Aļģirds Žebrausks.

 

Saistītie stāsti

Raiņu slaktiņš: NKVD noziegums bez lieciniekiem

1941. gads 24.-25.jūnijs. Raiņu mežā netālu no Telšiem NKVD un Sarkanās armijas karavīri brutāli spīdzināja 73 politieslodzītos no Telšu cietuma – tas kļuva par vienu no šausmīgākajiem padomju noziegumiem Lietuvā.

 
Raiņu slaktiņš: negaidīti atklāti upuri

1941. gada 24.-25. jūnijā Raiņu mežā netālu no Telšiem NKVD un Sarkanās armijas karavīri nežēlīgi spīdzināja 73 politieslodzītos no Telšu cietuma – tas kļuva par vienu no šausmīgākajiem padomju noziegumiem Lietuvā.