Pirmā dzelzceļa stacija Latvijā Kārsavā un Bozovas ciems
Infrastructure

1860. gadā būvējot Krievijas impērijai stratēģiski nozīmīgo Sanktpēterburgas–Varšavas dzelzceļa maģistrāli, tika ierīkota Kārsavas dzelzceļa stacija. Tai apkārt izauga ciems, kurā līdz mūsdienām ir saglabājušās atsevišķas ēkas, kas nav sastopams citviet Latvijā. Kārsavas mūsdienās Bozovas stacijai ir bagāta un sena vēsture.

Kad 1861. gadā tika atklāta kustība Sanktpēterburgas–Varšavas līnija ar stacijām Korsovkā (šodien – Bozova), Ivanovkā (Mežvidi), Režicā (Rēzekne), Antonopolē (Malta), Rušonā, Višķos un Dvinskā (Daugavpils), Latgales reģiona atmodās no gadsimtu ilgās stagnācijas un nākamo desmitu gadu laikā sākās nebijusi saimnieciskās un ekonomiskās dzīves attīstība. Gar dzelzceļu sāka attīstīties apdzīvotas vietas un gan uz migrācijas, gan uz dabiskā pieauguma rēķina sākās straujš iedzīvotāju pieaugums. 

1919. gadā stacijas oficiālais nosaukums bija Korsova, 1921. gadā pārdēvēta par Kārsavu. Iespējams, ka Kārsavas stacijas ēka ir visvecākā dzelzceļa stacijas ēka Latvijā, taču neskaitāmo remontu dēļ zaudējusi lielāko daļu dekoru un visai maz atgādina 19. gadsimtā būvētu celtni.

1920. gada 10. janvārī, Latgales atbrīvošanas cīņu laikā, tika ieņemta Kārsavas stacija, tādējādi pārtraucot ienaidnieka satiksmi ar Pleskavu, bet 11. janvārī – Kārsavas pilsēta. Mēnešraksts "Aizsargs" ziņoja, ka Latgales partizānu pulka 1. bataljons ielauzies Kārsavas stacijā, pārķēris dzelzceļa līniju un bagātu kara laupījumu – 110 vagonus, četras lokomotīves, vienu cisternu, četrus telegrāfa aparātus u.c.

Padomju okupācijas laikā dzelzceļa stacijās līdztekus tiešajiem dzelzceļa pakalpojumiem, attīstījās arī citi. Blakus telefonam, telegrāfam, pastam, tirgum, lopu tirgum nereti atradās arī veikals, dažādi preses un augļu kioski. Pēc Otrā pasaules kara stacijas kā preču un materiālu pārkraušanas punkti turpināja attīstīties. 

Gida ekskursiju var pieteikt Kultūrvēstures centrā "Līču mājas" Kārsavā.