Kaujas pie tilta pār Amatu
Cēsu kaujas ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas Neatkarības kara posmiem un ieņem būtisku vietu arī Igaunijas Neatkarības kara vēsturē.
1918. gada 18. novembrī dibinātās Latvijas Republikas Pagaidu valdībai jau 1918. gada decembrī vajadzēja organizēt aizsardzību pret padomju karaspēka draudiem, kas tuvojās no Padomju Krievijas. Latvijas Pagaidu valdības bruņotās zemessardzes vienības, jeb Landesvērs, kuru veidoja latviešu, vāciešu un krievu vienības, 1918. gada decembra beigās pārspēka priekšā atkāpās uz Kurzemi. Vienlaikus Latvijas Pagaidu valdība palīdzību meklēja Igaunijā, kur 1919. gada februārī no Igaunijā dzīvojošajiem latviešiem uzsāka t.s. Ziemeļlatvijas brigādes formēšanu, kas iekļāvās Igaunijas armijas sastāvā. 1919. gada 16. aprīlī Landesvēra vācu vienības Liepājā organizēja apvērsumu, gāžot Kārļa Ulmaņa vadīto Latvijas Pagaidu valdību un izveidojot savu valdību mācītāja un rakstnieka Andrieva Niedras vadībā. Kad 1919. gada 22. maijā Landesvēra vienības ieņēma Rīgu, tas pilnībā demoralizēja padomju spēkus un tie no Vidzemes strauji atkāpās uz Latgali. Landesvēra vienības tiem sekoja, līdz sastapās ar Igaunijas armijas un Ziemeļlatvijas brigādes vienībām. Starp abām pusēm sākās konflikts, kas izvērtās Cēsu kaujās.
Kauja pie tilta pār Amatas upi norisinājās 1919. gada 5. jūnijā starp Igaunijas armijas bruņuvilcieniem un Landesvēra vienībām. Šī sadursme uzsāka Cēsu kauju pirmo posmu, kas ilga līdz pamieram, kuru noslēdza 10. jūnijā. Cēsu kaujas ar jaunu sparu atsākās 19. jūnijā ar Landesvēra un Dzelzsdivīzijas uzbrukumu Limbažu un sekojošu uzbrukumu Valmieras virzienā. Vairāku dienu intensīvās kaujās Igaunijas armijas un tās sastāvā esošās Ziemeļlatvijas brigādes vienības apturēja Landesvēra un Dzelzsdivīzijas uzbrukumu, devās pretuzbrukumā un visbeidzot sakāva tās. Konfliktu eskalēja abu pušu nepiekāpšanās jautājumā par militārajām operācijām Vidzemē – Igaunijas armijas un Ziemeļlatvijas brigādes vienības uzbrūkot no ziemeļiem bija ieņēmušas teritorijas līdz Valmierai, kā arī sekmīgi aizvirzījušās Gulbenes un Madonas virzienā sasniedzot Jēkabpili, savukārt Landesvēra vienībām bija jāsasniedz Apes–Alūksnes apvidus. Būtiska nozīme bija dzelzceļa līnijām Ieriķi– Gulbene un Ieriķi–Valka, kas nodrošināja transporta un apgādes iespējas. Tāpēc iespēja kontrolēt stratēģiski svarīgo Ieriķu dzelzceļa mezglu bija svarīga abām konfliktā iesaistītajām pusēm.
Pēc Ziemeļvidzemes atbrīvošanas no lielinieku spēkiem 2. jūnijā Cēsīs ieradās Ziemeļlatvijas brigādes štābs. Vienlaicīgi Ieriķos ieradās bruņots vācu ešelons un pieprasīja atļauju ierasties Cēsīs. Nākamajās dienās norisinājās spēku demonstrācija, intensīva sarakste un sarunas starp Igaunijas armijas, Ziemeļlatvijas brigādes un Landesvēra pārstāvjiem, katrai pusei cenšoties panākt savu mērķi: Landesvērs – turpināt virzību uz ziemeļiem, bet Igaunijas armija – panākt, lai Landesvērs atkāptos līdz līnijai Gaujas grīva–Sigulda–Nītaure–Vecpiebalga–Jaungulbene. Lai noskaidrotu situāciju leriķos un pārbaudītu ziņas, ka vācieši postot dzelzceļu, 5. jūnijā ap 13.45 divi Igaunijas bruņotie vilcieni – Nr. 2. un Nr. 4 lēnām devas izpētīt situāciju Rīgas virzienā. Vilcienus pavadīja Igaunijas armijas virspavēlnieka ģenerāļa Johana Laidonera ieceltais atbildīgais par sarunām ar Landesvēru pulkvedisleitnants Nikolajs Rēks, Ziemeļlatvijas brigādes štāba priekšnieks pulkvedis-leitnants Voldemārs Ozols un ASV militārais pārstāvis kapteinis Dolijs (pēc citām ziņām pulkvedis Vorviks Grīns). Kā izlūku vilcienam piekomandēja nesen saformētās 2. Cēsu kājnieku pulka 8. Skolnieku rotas kareivi Kārli Dzirkali. Netālu no tilta pār Amatu viņu apstādināja kāds sargkareivis, kurš pavēstīja, ka vācieši esot tiltu mīnējuši. Sapieriem pārmeklējot tiltu, piepeši no tā otras puses atskanēja šāvieni, ievainojot igauņu seržantu un nogalinot virsniekvietnieku. Tūlīt no tuvējā meža parādījās Landesvēra karavīru ķēde un pret bruņoto vilcienu atklāja uguni. Vienlaikus otru vilcienu vācieši mēģināja aplenkt, bet tas ar artilērijas uguni tos padzina. Cēsu kaujas apstādināja un ierobežoja Vācijas ekspansiju Baltijā. Šo kauju apjoms un mērogs ir pielīdzināms t.s. bermontiādei 1919. gada rudenī pie Rīgas. Igaunijā tās dēvē par Võnnu lahing, tāpēc šo kauju uzvaras kulmināciju – Uzvaras dienu 23. jūnijā svin kā valsts svētku dienu.
Uzzini vairāk par Cēsu kaujām “Militārā mantojuma” tūrisma maršrutā “Pa Cēsu kauju pēdām” https://militaryheritagetourism.info/lv/tours
Saistītās laikalīnijas
Saistītās tēmas
Saistītie objekti
Atpūtas vieta "Meža kaujas"
Atpūtas vieta "Meža kaujas" atrodas Cēsu kauju galvenās norises vietā pie Amatas tilta. Apmeklētājiem piedāvā stāstījumu par Cēsu kaujām un dažādas programmas – pārgājienus un izbraucienus pa nozīmīgākajām Cēsu kauju norises vietām, komandu cīņas. Noslēgumā apmeklētāji var nobaudīt spēcinošu "kara zupu". Dzelzceļa tiltam pār Amatu ir ļoti svarīga nozīme visā Neatkarības kara gaitā, jo te notika pirmās Igaunijas armijas sadursmes ar landesvēru. 1919.gada 5. jūnijā pie dzelzceļa tilta pāri Amatai notika Igaunijas armijas bruņoto vilcienu pirmā kauja ar Baltijas landesvēra vienībām. Landesvērs, zinot, ka tuvojas bruņotais vilciens, nomīnēja dzelzceļa tiltu un ieņēma pozīcijas “Amatas” mājās upes krastā, esot gatavībā iespējamajai karadarbībai. Tilts pār Amatu bija robeža starp igauņu spēkiem un vāciešiem.
1919.gada naktī uz 23. jūniju, Cēsu kauju laikā, landesvērs pameta Cēsis un atkāpās uz Amatas upes līniju. Atkāpjoties vācieši nodedzināja Cēsu latviešu biedrības namu un uzspridzināja tiltu pār Amatu.
Melānijas Vanagas muzejs un Sibīrijas zemnīca
Muzejā apskatāmi materiāli par rakstnieces un kultūrvēsturnieces dzīvi, literāro darbību, dzimtu un likteņiem. Videomateriāli par Sibīriju un tur dzīvojošajiem izsūtītajiem latviešiem. Sibīrijas zemnīca – neklātienes ceļojums uz rakstnieces izsūtījuma vietu Krasnojarskas novada Tjuhtjetā. Zemnīcas izskats un iekārtojums rada reālu priekšstatu par dzīvi svešumā. Zemnīcā ir unikāli, vēsturiski priekšmeti, atvesti no Tjuhtjetas muzeja – bērza tāss trauks tujesok, māla krūze – krinka un petrolejas lampa. Muzejā ir videointervijas ar novada politiski represētajiem cilvēkiem un 18 M.Vanagas grāmatas “Veļupes krastā” varoņiem.
Melānijas Vanagas muzeja virtuālā ekspozīcija "ESI PATS!" http://esipats.lv
Muzeja virtuālā ekspozīcija „ESI PATS!” atklāj piecu deportēto bērnu pieredzi. Ekspozīcijas varoņus – piecgadīgo Intu Broku, Andri Eglīti un Ivaru Kārkliņu, astoņgadīgo Alni Vanagu un vienpadsmitgadīgo Ilgu Hāgemani, kā arī viņu vecākus - padomju vara nepamatoti apsūdzēja „dzimtenes nodevībā”.
Piemiņas vieta deportētajiem pie Amatas stacijas - ešelons Nr.97322
Atrodas Amatas novada Drabešu pagastā pie bijušās Amatas stacijas ēkas.
Apskatāma deportēto piemiņas vieta ar informatīvo stendu un laukumu.
No Latvijas 1949. gada 25. martā un turpmākajās dienās 33 ešelonos kopumā aizveda vairāk nekā 42 tūkstošus cilvēku.
No Amatas stacijas 1949. gada 27. martā divos naktī izbrauca 62 vagoni - garais ešelons Nr. 97322 ar 329 vīriešiem, 596 sievietēm, 393 bērniem.
Centrālais objekts būs 1318 dažāda izmēra un krāsas metāla stabiņi. Katrs no tiem simbolizē kādu 1949. gada 25. martā no toreizējiem Cēsu un Alūksnes apriņķiem aizvestu cilvēku. Uz katra stabiņa izsūtītā vārds, uzvārds, dzimšanas gads un pagasts – no kuras vietas tika izsūtīts. Uz doto brīdi uzstādīti 394 stabiņi ar pašu deportēto vai radu atbalstu, un vēl nepieciešami 932 stabiņi.
Savs stabiņš ir arī pašam idejas autoram Pēterim Ozolam, bet tomēr ar tā laika uzvārdu - Ozoliņš, kuru sešu gadu vecumā kopā ar ģimeni 1949. gada 26. martā aizveda no Kosas pagasta “Pērkoņiem”.
Uz informatīvā stenda lasāma informācija par 1949. gada izsūtīšanu un PSRS represīvo orgānu okupētajās Baltijas valstīs īstenoto operāciju “Priboi” (Krasta banga), kas bija izsūtīšanas pamatā.
Mežabrāļi – nacionālo partizānu bunkurs
Izveidots partizānu bunkurs, kurā var mazliet piedzīvot partizānu sajūtas, apskatīt partizānu personīgās mantas, ieročus, fotogrāfijas. Stāsti un atmiņas filmās par nacionālo partizānu cīņu pēc 1945. gada.
Latvijas nacionālie partizāni jeb mežabrāļi bija mazas, bruņotas vietējo iedzīvotāju grupas, kas patstāvīgi cīnījās pret PSRS okupācijas režīmu Latvijas teritorijā no 1944. līdz 1956.gadam. Tie bija cilvēki, kuri nevarēja vai nevēlējās dzīvot Padomju savienībā un bija spiesti slēpties mežos. Kopā Latvijā darbojās apmēram 20193 mežābrāļi.
Bunkurs izveidots, izmantojot bijušo mežabrāļu stāstus un atmiņas par dzīvi mežos, slēpjoties un cīnoties par neatkarīgu Latvijas valsti. Bunkurā iekārtota bruņojuma un sadzīves priekšmetu ekspozīcija. Gida stāstījumu papildina video ar mežabrāļu intervijām.
Bunkura ārpusē ir iekārtota piknika vieta ar ugunskura.
Var iepriekš pasūtīt uz uguns gatavotu zupu vai pavadīt vakaru pie ugunskura, skatoties āra kino.
Dzelzceļa tilts pār Amatu
Atrodas Drabešu pagastā, Cēsu novadā, netālu no atpūtas vietas "Meža kaujas".
Redzams dzelzceļa tilts pār Amatu.
Dzelzceļa tiltam pār Amatu ir ļoti svarīga nozīme visā Neatkarības kara gaitā, jo te 1919.gada 5. jūnijā notika Igaunijas armijas bruņoto vilcienu pirmā kauja ar Baltijas landesvēra vienībām. Landesvērs, zinot, ka tuvojas bruņotais vilciens, nomīnēja dzelzceļa tiltu un ieņēma pozīcijas “Amatas” mājās upes krastā, esot gatavībā iespējamajai karadarbībai. Tilts pār Amatu bija robeža starp igauņu spēkiem un vāciešiem.
Vēsturiskās liecības par notikumiem pie Amatas tilta nav saglabājušās. Tā kā šajos notikumos latvieši nepiedalījās, nav viņu atmiņu stāstījumu, ir atmiņas no igauņu karavīriem, citiem avotiem. Var teikt, ka šī bija igauņu – amerikāņu kopīga kauja pret landesvēru, jo igauņu bruņotajā vilcienā atradās amerikāņu virsnieks, kurš vēlāk karoja arī 2.pasaules karā. Kopumā Cēsu kaujās piedalījās daudzi nākamie 2.pasaules kara virsnieki, komandieri, īpaši vācu pusē.
Igauņu bruņotais vilciens Cēsīs ieradies 1919.gada 2.jūnijā, dienu vēlāk devies uz Ieriķiem, kur notikušas sarunas ar landesvēru, kas bija bez rezultātiem, un 5.jūnijā, kad bruņotais vilciens atkal tuvojās Amatas tiltam, sākās sadursme ar vāciešiem. Bruņotais vilciens dienu vēlāk iesaistījās arī kaujās pie Cēsīm, kur palīdzēja Skolnieku rotas karotājiem, kuriem draudēja aplenkums. Lai arī vācieši centās izjaukt sliedes, lai nogrieztu vilcienam atkāpšanās ceļu, tam izdevās atkāpties pāri Raunas tiltam.
1919.gada naktī uz 23. jūniju, Cēsu kauju laikā, landesvērs pameta Cēsis un atkāpās uz Amatas upes līniju. Atkāpjoties vācieši nodedzināja Cēsu latviešu biedrības namu un uzspridzināja tiltu pār Amatu.
Virtuālās realitātes binoklis "Cēsu kaujas"
Cēsu kaujas bija viens no nozīmīgākajiem pavērsiena punktiem Latvijas Neatkarības kara (1918 - 1920) gaitā. 1919. gada 5. jūnijā ar sadursmi starp Igaunijas armijas bruņuvilcieniem un Landesvēra vienībām netālu no Ieriķu dzelzceļa stacijas pie tilta pār Amatu aizsākās Cēsu kauju pirmais posms. Pieminot šo notikumu, pie Ieriķu stacijas ir izveidots tūrisma objekts, kas piedāvā piedzīvot vēstures stāstu izmantojot mūsdienu tehnoloģiju dotās iespējas - ar virtuālās realitātes palīdzību. Piecu minūšu garo video “KAUJA PIE TILTA PĀR AMATU” virtuālās realitātes binoklī var aplūkot bezmaksas katru dienu. Video ilgums: 5 min., LV ar subtitriem LV, ENG, EST un ES.
