"Mans vectēvs bija iedzimtais lībietis no Saunaga” ( fragments) / A

Sākumā mēs dzīvojām vieni, bet vēlāk mums pielika klāt vienu virsnieku ģimeni ar diviem bērniem. Virsnieku sauca par Ahmetovu, sievu par Aņu, meiteni par Ļenu un zēnu par Žeņu. Vienā mājas pusē dzīvojām mēs, otrā – viņi. Bērni kopā spēlējās un īsā laikā saprata gan krieviski, gan latviski.

Ar 1951.gada 1.aprīli tiku pārcelts Mazirbes veikalā pie robežsargiem. Veikalam pretī bija komandantūra, kur pie vārtiem dienu un nakti dežūrēja sargkareivis. Veikals atradās bijušā Vents Teodora privātā veikala telpās, bet komandantūra – bijušā Lindes aptiekā. Ciemā daudz karavīru un virsnieku. Bez komandantūras vēl divi zastāvi jūrskolā un Reiņos. Bez tam vēl ir jūrnieki aiz upes jaunās kazarmās un Pitragā.
Robežsargu virsnieki mani uzņēma draudzīgi, daudzi aicināja ciemos. Sākumā dzīvoju viens pie Venta, kamēr atbrīvojās dzīvoklis Sūniņos. Tad vienā svētdienā pārbraucām ar visām mantiņām un diviem bērniem Mazirbes Sūniņos uz patstāvīgu dzīvi.
Sākumā mēs dzīvojām vieni, bet vēlāk mums pielika klāt vienu virsnieku ģimeni ar diviem bērniem. Virsnieku sauca par Ahmetovu, sievu par Aņu, meiteni par Ļenu un zēnu par Žeņu. Vienā mājas pusē dzīvojām mēs, otrā – viņi. Bērni kopā spēlējās un īsā laikā saprata gan krieviski, gan latviski. Vecākais leitnants Ahmetovs bija politiskais. Viņš mājās pārradās tikai sestdienās, jo viņu sūtīja pa zastāviem no Miķeļtorņa līdz Rojai. Kad pārbrauca, sauca mani pie sevis dzert šņabi. Viņš mani sauca par hozjain. Daudzas reizes bija jākauj viņam kāds auns, jo Ahmetovs cūkas gaļu neēda. Tad tika vārīts plovs vai cepts šašliks. Dzīvojam ļoti draudzīgi.

Storyteller: Reinharda Zandberga
Used sources and references:

Reinharda Zandberga dienasgrāmatu publicēšanai sagatavojusi Bille Berga („LĪVLI” (Līvu Savienības un „Lībiešu krasta” mēnešraksts) 1996. 3/4); iesūtījusi Inese Roze (Talsu novada TIC)