7. Siguldas kājnieku pulka cīņas bermontiādē, dižkareives Valijas Veščūnas apbalvošana ar Lāčplēša Kara ordeni Alūksnē

V. Veščuna-Jansone. 20.gs. 20. gadu sākums, Rīga. K. Iltnera fotostudija. Meitas Aretas Jansones īpašums. Avots: lv100.lv

Dižkareivis Valija Veščunas pēc Latvijas Neatkarības kara apbalvota ar Lāčplēša kara ordeni par 1919. gada 19. novembra cīņām ar bermontiešiem pie Plāņu mājām. Valija Veščunas bija viena no pirmajām, kas zem ienaidnieka uguns šķērsoja Lielupi.

“Es jau mācēju šaut, un tas bija 1919. gadā Spilves pļavās. Šajā laikā mūsu pulki bija daudzkāršojušies. Mēs no ienaidnieka lodēm slēpāmies aiz siena gubām. Nezinu, vai kādam trāpīja vai nē, bet ne jau tas ir galvenais. Pat ar domu, ka kāds latvju kareivis varētu tikt ievainots, manai sirdij bija par daudz. Bija jau nācies redzēt ievainotos, un tas arī izsauca manu naidu pret Bermontu un viņa salašņu bandu. Neapzināta neapmierinātība par nedrošo esamību, protams, pastāvēja arī agrāk, tagad tā realizējās konkrētā formā. Manī radās arī izpratne par pastāvīgās latvju valsts izveidošanas nepieciešamību un nozīmi. Bermonts gāja mums pa priekšu, visu izlaupīja, bet ikvienam kareivim taču mājās bija sieva, bērni vai vecāki, radi, kuriem līdz ar to tika atrauts kumoss mutei. Bermontieši, atnākuši svešā zemē, juta atbildību tikai savas eksistences un vēder priekšā. Mēs bijām atbildīgi par savas tēvzemes un tautas turpmāko pastāvēšanu, par šā mazā zemes pleķīša nākotni. Jā, toreiz viņus aizdzinām līdz Akmenei. Mēs vienkārši nepieļāvām domu, ka varam zaudēt, un tāpēc arī uzvarējām.(..)

Mūsu 7. Siguldas kājnieku pulks bija apmeties Alūksnes tuvumā. Pati ceremonija (Lāčplēša kara ordeņa pasniegšana) norisinājās aptuveni tā. Karaspēks bija nostājies ierindā laukumā, ordeni piešķīra Latvijas prezidents Čakste. Es tiku uzaicināta uz Alūksnes pili, kur tika rīkotas svētku pusdienas. Pēc tam pa Alūksnes pils logiem vērojām karaspēka parādi. Atceros vairs tikai dažus, kas bija kopā ar mani - pulkvedi Frickausu, viņa sievu.”

LNVM virtuālā izstāde "Lāčplēša Kara ordeņa kavaliere - Valerija Valija Veščuna-Jansone" https://www.youtube.com/watch?v=ZtOtskNlhZQ

Stāstītājs: Valija Valerija Veščunas-Jansone; Stāsta pierakstītājs: Ralfs Vilands
Izmantotie avoti:

Valijas Valerijas Veščunas-Jansones atmiņas. // Ralfs Vilands. Viņai bija sešpadsmit. Jūrmala, 1989. gada 30. marts, Nr. 13.
Alūksnes muzejs
LNVM virtuālā izstāde "Lāčplēša Kara ordeņa kavaliere - Valerija Valija Veščuna-Jansone" http://lnvm.lv/?p=12079
https://www.la.lv/skukis-kas-nebijas-naves

121230878_1270582659719052_7609834855709806489.jpg
21106801_1270586406385344_87114335868955518_n.jpg

Saistītie objekti

Piemineklis cīņai pret Bermonta armiju Sudrabkalniņā

Atrodas Rīgā, Pārdaugavā, Slokas un Kurzemes prospekta krustojumā.

1919. gada novembra sākumā Latvijas Neatkarības kara laikā Pārdaugavā norisinājās Latvijas armijas un Bermonta karaspēka vienību ielu kaujas. Šajā apkārtnē notika izšķirošais uzbrukums Bermonta armijai. 1937. gadā pēc Kārļa Zāles projekta Sudrabkalniņā atklāja pieminekli, godinot 6. Rīgas kājnieku pulka kritušos karavīrus un izceļot kareiviskās īpašības.

Veidots kā memoriāla siena – simbolisks nocietinājums, kura vārtos ir attēlota lauva, kas aizšķērso ceļu pretinieka uzbrukumam. Mūrēts no Daugavgrīvas cietokšņa aizsargvaļņa akmens bluķiem un kalts no Brīvības pieminekļa pārpalikušā granīta. Piemiņas vietas izmaksas sastādīja gandrīz 35 000 latu. Salīdzinājumam, par šādu summu varēja iegādāties 4 Latvijā ražotas “Ford - Vairogs V8 De Luxe” automašīnas.

Mūsdienās var aplūkot vienu no iespaidīgākajām Neatkarības kara piemiņas vietām.

Alūksnes muzejs

Atrodas Alūksnes Jaunās pils telpās.

Alūksnes muzeja piedāvājumā militārais mantojums atspoguļojas pamatekspozīcijās: "Totalitārajā režīmā cietušo piemiņas istaba", kas veidota represiju atcerei un atklāj Alūksnes novada iedzīvotāju likteņgaitas Sibīrijā un Tālajos Austrumos, un Alūksnes vēstures ekspozīcijā "Laikmetu mielasts", kur satiekas laika periodi no aizvēstures līdz mūsdienām. Atsevišķa nodaļa ekspozīcijā veltīta 7. Siguldas kājnieku pulka ieguldījumam militārajā jomā, kultūras un sabiedriskajā dzīvē.

7. Siguldas kājnieku pulks no 1919. gada 20. aprīļa sācis formēties kā 3. Jelgavas kājnieku pulks, no 25. augusta nosaukums – 7. Siguldas kājnieku pulks. Siguldas kājnieku pulks piedalījās kaujās pret Bermontu, tad 1920. gada 5. janvārī ieradās Latgales frontē, kur piedalījās daudzās kaujās, tajā skaitā pie Katlešiem, Vecumu un Purvmalas stacijām, kā arī Jaunlatgales un Augšpils atbrīvošanā. Pēc miera līguma noslēgšanas pulks apsargāja robežu no Rītupes stacijas līdz Igaunijas robežai. Brīvības cīņās krituši 68 karavīri, ar Lāčplēša Kara ordeni apbalvoti 85 karavīri.

Par pulka dzīvi Alūksnē "Latvijas radio 1" raidījumā "Latvijas pērles" stāsta Alūksnes muzeja vēsturniece Zanda Pavlova.

Alūksnes muzejs atrodas Valsts nozīmes arhitektūras piemineklī - Alūksnes Jaunajā pilī, kas celta neogotikas stilā 19.gs. beigās. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā Alūksnes Jaunajā pilī bija izvietots 7.Siguldas kājnieku pulks.

Pēc Otrā pasaules kara pili pārņēma padomju drošības iestādes, bet no 1950-to gadu beigām pilī darbojušās dažādas kultūras iestādes – izpildkomitejas Kultūras un Kinofikācijas nodaļa, pionieru nams, bibliotēka, bērnu bibliotēka, kinoteātris un muzejs.