Par D.Breikša nacionālo partizānu grupu

Nogalinātie Dailoņa Breikša nacionalo partizanu grupas dalībnieki 1952. gada 16. aprīlī izlikti apskatei Raunas centrā. Avots: Raunas muzejs

Piemiņas vieta iekārtota kādreizējo Raunas pagasta “Daiņkalnu” un “Graškalnu” māju vietā, zem kurām izveidotajos bunkuros no 1950. līdz 1952. gadam slēpās Dailoņa Breikša (segvārds Edgars, 1911-1952) vadīto nacionālo partizānu grupa.

D.Breikša nacionālo partizānu grupa izveidota 1948. gadā un līdz pat 1950. gadam viņi dzīvoja Gatartas pagasta “Jaunvieslavēnos” pie saimnieka Kārļa Lāča. 1950. gadā D.Breikša partizānu grupu nodeva viņa paša brālis Laimonis, tāpēc viņi bija spiesti pārvietoties. Pa vasarām viņi dzīvoja mežos, bet ziemas pārlaida Raunas pagasta “Daiņkalnos” pie mežsarga Artūra Pērkona (1907-1952) un blakus esošajos “Graškalnos” zem mājām ierīkotos bunkuros.

Dailoņa Breikša grupā darbojās Imants Lācis (segvārds Andris), viņa māsas Dzidra Līvija, Mirdza Lilija un Regīna, kā arī Jānis Zariņš (segvārds Janka, 1922-1952). 1951. gada 23. aprīlī “Daiņkalnu” bunkurā Jānim Zariņam un Dzidrai Lācei piedzima dēls Einārs. Ņemot vērā, ka dzīve bunkurā zīdainim bija bīstama, vecāki bērnu atdeva gādīgās rokās. Viņš nonāca Smiltenes slimnīcā un tika adoptēts.

1952. gada pavasarī D.Breikša nacionālo partizānu grupa tika atklāta pēc sniegā atstātajām pēdām. 1952. gada 16. aprīlī čeka (Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja) aplenca “Daiņkalnu” un “Graškalnu” mājas un iznīcināja D.Breikša grupu. Kaujā dzīvību zaudēja pats D.Breikšs, I.Lācis un M.Lāce, nošāvās J.Zariņš, D.Lāce un mežsargs A.Pērkons. Piecpadsmitgadīgā Regīna Lāce tika izgrūsta pa bunkura lūku, lai izdzīvotu un izstāstītu par notikušo. Izdzīvoja arī mežsarga sieva Velta Dziļuma un viņas gadu vecais dēliņš Turalds. Pēc bunkuru iznīcināšanas, nogalinātos partizānus vadāja apkārt vaļējā mašīnā pa Gatartu un Drustiem.

Kopš 2002. gadā piemiņas vietu “Daiņkalnos” pamazām labiekārtoja, attīrīja no kokiem un krūmiem. Katru gadu 16. aprīlī tiek rīkoti piemiņas pasākumi Dailoņa Breikša vadīto nacionālo partizānu piemiņai. Pasākumu organizators un piemiņas vietas sakopšanas iniciators ir bijušais novadnieks, zemessardzes veterāns, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Jānis Lācis, kuram “Daiņkalnu” bunkurā bojā gāja brālēns un māsīcas. 2003. un 2004. gada aprīlī pie “Daiņkalnu” un “Graškalnu” mājām ievētīja piemiņas krustus un plāksnes. 2016. gada rudenī – 2017. gada pavasarī ar vietējo raunēniešu palīdzību piemiņas vieta tika rekonstruēta pēc arhitekta Z.Butāna skices, kā arī tika atrakta un nostiprināta kādreizējā bunkura vieta, kas pieejama apskatei tikai 16.aprīlī - piemiņas pasākuma laikā.

Regīnas Lāces (Tīlibas) stāsts par notikumiem “Daiņkalnos” un “Graškalnos’ publicēts Sanitas Reinsones 2015. gadā izdotajā grāmatā “Meža meitas. 12 sievietes par dzīvi mājās, mežā, cietumā”

Stāstītājs: Raunas muzejs
Izmantotie avoti:

Reinsone, S. ““Meža meitas. 12 sievietes par dzīvi mājās, mežā, cietumā”. Rīga: Dienas Grāmata, 2015.
http://edruva.lv/te-cinijas-par-latviju/
http://edruva.lv/notikumi-atklaj-patieso-vesturi/
https://www.tvnet.lv/6214360/nacionalo-partizanu-pieminas-vieta-bralis-satiek-masu
 

1NogalinātieDailoņaBreikšanacionalopartizanugr.jpg
2NacionālopartizānupiemiņasvietasDaiņkalnireko.jpg
3Pieminas_pasākums_Daiņkalnos_2019gada_aprīlis.jpg
Dainkalni_Rauna_GitaM_M1.jpg
Dainkalni_Rauna_GitaM_M4.jpg
Dainkalni_Rauna_GitaM_M5.jpg

Saistītie objekti

Dailoņa Breikša vadīto nacionālo partizānu piemiņas vieta “Daiņkalni”

Atrodas “Daiņkalni”, Raunas pagasts, Raunas novads (netālu no Smiltenes novada, Brantu pagasta “Mežviju” mājām.

Nokļūšana līdz piemiņas vietai tikai vienreiz gadā - 16.aprīlī! Ceļš ved caur privātīpašumu.

Piemiņas vieta iekārtota kādreizējo Raunas pagasta “Daiņkalnu” un “Graškalnu” māju vietā, zem kurām izveidotajos bunkuros no 1950. līdz 1952. gadam slēpās Dailoņa Breikša (segvārds Edgars, 1911-1952) vadīto nacionālo partizānu grupa. D.Breikša nacionālo partizānu grupa izveidota 1948. gadā un līdz pat 1950. gadam viņi dzīvoja Gatartas pagasta “Jaunvieslavēnos” pie saimnieka Kārļa Lāča. 1950. gadā D.Breikša partizānu grupu nodeva viņa paša brālis Laimonis, tāpēc viņi bija spiesti pārvietoties. Pa vasarām viņi dzīvoja mežos, bet ziemas pārlaida Raunas pagasta “Daiņkalnos” pie mežsarga Artūra Pērkona (1907-1952) un blakus esošajos “Graškalnos” zem mājām ierīkotos bunkuros.

Kopš 2002. gadā piemiņas vietu “Daiņkalnos” pamazām labiekārtoja. Katru gadu 16. aprīlī tiek rīkoti piemiņas pasākumi Dailoņa Breikša vadīto nacionālo partizānu piemiņai. 2003. un 2004. gada aprīlī pie “Daiņkalnu” un “Graškalnu” mājām ievētīja piemiņas krustus un plāksnes. 2016. gada rudenī – 2017. gada pavasarī ar vietējo raunēniešu palīdzību piemiņas vieta tika rekonstruēta pēc arhitekta Z.Butāna skices, kā arī tika atrakta un nostiprināta kādreizējā bunkura vieta.

Nacionālās pretošanās kustības muzejs Rendā

Vien dažus kilometrus no Rendas centra, ierīkota ekspozīcija, kas stāsta par 50 gadu ilgo pretošanās kustību Latvijā – pretošanās pirmajai padomju okupācijai, pretošanās nacistiskajai vācu okupācijai, bruņotā pretošanās padomju okupācijai, nevardarbīgā pretošanās. Ekspozīcija izvietota divās ēkās. Pirmajā ēkā apskatāmas liecības par pirmo padomju, kā arī vācu okupāciju. Renovētajā klētī, ekspozīcijas centrālā uzmanība veltīta Nacionālo partizānu karam. Starp abām ēkām atrodas bunkurs, kurā iekāpjot, var redzēt autentisku iekārtojumu, kā arī tranšejas, pa kurām zem zemes pārvietojās karavīri. Pie muzeja Rendā ir izveidoti ierakumi, blindāžas un šķēršļu josla, lai izveidotu jaunsargiem un citiem interesentiem treniņu poligonu. 

Netālu no šīs vietas, 1946.gada janvārī, notika viena no lielākajām nacionālo partizānu kaujām, saukta par Āpuznieku kauju, kurā Kabiles nacionālo partizānu grupa sīvā kaujā izcīnīja uzvaru pār ievērojami lielākiem okupācijas varas spēkiem.

Apmeklējumu pieteikt iepriekš.