Cēsu kaujas Amatas krastos
Pie tilta pār Amatu vācu landesvērs uzbrūk uz sarunām atbraukušam igauņu bruņuvilcienam. Igauņi atklāj pretuguni, vācieši tiek atsisti un bruņuvilciens atgriežas Cēsīs.
Līdz galam neizpētīta lappuse Cēsu kaujās ir tieši sadursme pie tilta pār Amatas upi 1919.gada 5.jūnija vakarā. Šī ir vieta, kur vācu landesvērs atklāj savus īstos nodomus. Līdz tam sarunās vācieši apgalvo, ka Cēsīs esot Sarkanā Armija (patiesībā ir Ziemeļlatvijas un Igaunijas armijas), un vācu armija Ieriķos gaidot tās uzbrukumu. Igauņu bruņuvilciens Nr.2 ar tā komandieri kapteini Lepp- pēc virspavēlnieka ģenerāļa Laidonera rīkojuma- dodas uz sarunām Ieriķu dzelzceļa stacijā. Vācieši neierodas vispār un atsūta ziņu, ka gaidīšot sarunu vedējus uz dienvidiem no tilta pār Amatu. Igauņu komandai palīgā- kā labs apkārtnes pazinējs- tiek norīkots Cēsu Skolnieku rotas kareivis Kārlis Dzirkalis. Uz bruņuvilcina arī divi pulkveži- Sabiedroto pilnvarotais Grīns(W.Green) un igaunis Rēks(Reek). Vilciens apstājas tālāk no tilta ziemeļu (Cēsu) pusē. Sapieris leitnants Lutsārs(Lutsaar) ar dažiem vīriem dodas pārbaudīt, vai tilts nav mīnēts. Komandieris Leps ar abiem pulkvežiem seko 200 soļu aiz sapieriem.
"Otrā pusē Amatas pļavās ganās vācu vezumnieku zirgi. Visapkārt pilnīgs klusums. Taču tad, kad sapieri pa labo pusi dodas zem tilta, lai aplūkotu apakšu, no upes pretējā krasta uz viņiem tiek atklāta ložmetēju uguns. Abi pulkveži un kpt. Leps iemetas kreisās puses grāvī. Nākošajā brīdī no priežu jaunaudzes izskrien vairākas kājnieku ķēdes un ar granātām rokās metas šturmēt vilcienu."
No pulkveža Nikolaja Rēka atmiņām: " Plkst. 19:00 vāci atklāja uz mūsu izlūkiem uguni no meža malas, kas atradās otrā pusē tiltam. Pēc 1/4 stundas no meža iznāca vācu ķēdes un sāka ielenkt bruņoto vilcienu trieciena daļas. Pavēlēju kpt. Lepam atklāt uz ienaidnieku uguni. Kad vāci bija atsisti un izlūki, kuriem bija otra sadursme ar landesvēru, pie kam krita virsnieka vietas izpildītājs Kontuss, uzņemti vilcienā, - liku atgriezties atpakaļ uz Cēsīm. No šī gadījuma bija redzams, ka landesvērs ir mums naidīgs".*
Cēsu kauju plānotājs, Ziemeļlatvijas brigādes Ģenerālštāba kopvedis ( pulkvež-leitnants) Voldemārs Ozols: "Neraugoties uz visām Antantes un mūsu pūlēm izvairīties no asiņainām sadursmēm, 5. jūnijā tāda notika. Mūsu bruņotajam vilcienam ar Antantes priekšstāvjiem starp Āraišiem un Ieriķiem pie Amatas tilta pēkšņi uzbruka vāci, pie kam ievainoja divus igauņu kareivjus. Vilciens uzbrukumu atsita, bet līdz ar to karš starp Golcu un mums bija sācies. 6. jūnijā plkst 3:00 no rīta landesvērs pārgāja straujā uzbrukumā, kuru balstīja stipra artilērijas, mīnmetēju un ložmetēju uguns".*
Publicists un sabiedriskais darbinieks, daudzu preses izdevumu redaktors Oto Nonācs 1934.gadā raksta: "Notikumiem pie Cēsīm nav tikai šauru vietēju kauju raksturs, bet plaša starptautiska nozīme; ka šīs kaujas iznākums (mūsu uzvara 1919.g. 22. jūnijā pie Skangaļu muižas) ir pārvilcis svītru vācu tāli ejošiem nodomiem, kuru piepildīšanās gadījumā lielā mērā būtu pārgrozīta Eiropas karte. Cēsu kaujās ir likti pamati latviešu un igauņu tautu brālībai un abu valstu sadarbībai. Šajā liktenīgajā brīdī dzimusī apziņa, ka bez Igaunijas nav Latvijas un bez Latvijas nav Igaunijas, ir kļuvusi par abu tautu mantojumu, un šī apziņa sakņojas abās tautās arvien dziļāk."*
* citāti no Cēsu muzeju apvienības izdevuma "Kad lielgabali dziedāja Līgo...", 1994.g.
Saistītie objekti
Atpūtas vieta "Meža kaujas"
Atpūtas vieta "Meža kaujas" atrodas Cēsu kauju galvenās norises vietā pie Amatas tilta. Apmeklētājiem piedāvā stāstījumu par Cēsu kaujām un dažādas programmas – pārgājienus un izbraucienus pa nozīmīgākajām Cēsu kauju norises vietām, komandu cīņas. Noslēgumā apmeklētāji var nobaudīt spēcinošu "kara zupu". Dzelzceļa tiltam pār Amatu ir ļoti svarīga nozīme visā Neatkarības kara gaitā, jo te notika pirmās Igaunijas armijas sadursmes ar landesvēru. 1919.gada 5. jūnijā pie dzelzceļa tilta pāri Amatai notika Igaunijas armijas bruņoto vilcienu pirmā kauja ar Baltijas landesvēra vienībām. Landesvērs, zinot, ka tuvojas bruņotais vilciens, nomīnēja dzelzceļa tiltu un ieņēma pozīcijas “Amatas” mājās upes krastā, esot gatavībā iespējamajai karadarbībai. Tilts pār Amatu bija robeža starp igauņu spēkiem un vāciešiem.
1919.gada naktī uz 23. jūniju, Cēsu kauju laikā, landesvērs pameta Cēsis un atkāpās uz Amatas upes līniju. Atkāpjoties vācieši nodedzināja Cēsu latviešu biedrības namu un uzspridzināja tiltu pār Amatu.
Dzelzceļa tilts pār Amatu
Atrodas Drabešu pagastā, Cēsu novadā, netālu no atpūtas vietas "Meža kaujas".
Redzams dzelzceļa tilts pār Amatu.
Dzelzceļa tiltam pār Amatu ir ļoti svarīga nozīme visā Neatkarības kara gaitā, jo te 1919.gada 5. jūnijā notika Igaunijas armijas bruņoto vilcienu pirmā kauja ar Baltijas landesvēra vienībām. Landesvērs, zinot, ka tuvojas bruņotais vilciens, nomīnēja dzelzceļa tiltu un ieņēma pozīcijas “Amatas” mājās upes krastā, esot gatavībā iespējamajai karadarbībai. Tilts pār Amatu bija robeža starp igauņu spēkiem un vāciešiem.
Vēsturiskās liecības par notikumiem pie Amatas tilta nav saglabājušās. Tā kā šajos notikumos latvieši nepiedalījās, nav viņu atmiņu stāstījumu, ir atmiņas no igauņu karavīriem, citiem avotiem. Var teikt, ka šī bija igauņu – amerikāņu kopīga kauja pret landesvēru, jo igauņu bruņotajā vilcienā atradās amerikāņu virsnieks, kurš vēlāk karoja arī 2.pasaules karā. Kopumā Cēsu kaujās piedalījās daudzi nākamie 2.pasaules kara virsnieki, komandieri, īpaši vācu pusē.
Igauņu bruņotais vilciens Cēsīs ieradies 1919.gada 2.jūnijā, dienu vēlāk devies uz Ieriķiem, kur notikušas sarunas ar landesvēru, kas bija bez rezultātiem, un 5.jūnijā, kad bruņotais vilciens atkal tuvojās Amatas tiltam, sākās sadursme ar vāciešiem. Bruņotais vilciens dienu vēlāk iesaistījās arī kaujās pie Cēsīm, kur palīdzēja Skolnieku rotas karotājiem, kuriem draudēja aplenkums. Lai arī vācieši centās izjaukt sliedes, lai nogrieztu vilcienam atkāpšanās ceļu, tam izdevās atkāpties pāri Raunas tiltam.
1919.gada naktī uz 23. jūniju, Cēsu kauju laikā, landesvērs pameta Cēsis un atkāpās uz Amatas upes līniju. Atkāpjoties vācieši nodedzināja Cēsu latviešu biedrības namu un uzspridzināja tiltu pār Amatu.
Virtuālās realitātes binoklis "Cēsu kaujas"
Cēsu kaujas bija viens no nozīmīgākajiem pavērsiena punktiem Latvijas Neatkarības kara (1918 - 1920) gaitā. 1919. gada 5. jūnijā ar sadursmi starp Igaunijas armijas bruņuvilcieniem un Landesvēra vienībām netālu no Ieriķu dzelzceļa stacijas pie tilta pār Amatu aizsākās Cēsu kauju pirmais posms. Pieminot šo notikumu, pie Ieriķu stacijas ir izveidots tūrisma objekts, kas piedāvā piedzīvot vēstures stāstu izmantojot mūsdienu tehnoloģiju dotās iespējas - ar virtuālās realitātes palīdzību. Piecu minūšu garo video “KAUJA PIE TILTA PĀR AMATU” virtuālās realitātes binoklī var aplūkot bezmaksas katru dienu. Video ilgums: 5 min., LV ar subtitriem LV, ENG, EST un ES.
