Vaidavieši uz barikādēm

No kreisās: stāv – nezināms svešinieks, Gints Rullis, nezināms, Aldis Priedītis, Jānis Zītiņš, Aldis Apsītis, Leons Zirnis, Normunds Kalniņš. Apakšējā stūrī – pirmais Aivis Lazdiņš. Avots: Vaidavas pagasta novadpētniecības pastāvīgā ekspozīcija

2020.gadā, sagaidot 1991. gada barikāžu 30. gadadienu, Vismants Priedīte dalās ar stāstu par novadnieku dalību šajos vēsturiskajos notikumos.

Dalībnieku došanās uz barikāžu aizsardzību tika uzsākta 14. janvāra rīta, kad uz Rīgu devās pirmais brīvprātīgo sargu sastāvs.

Nosūtīšanu organizēja kopsaimniecības “Vaidava” valdes priekšsēdētājs Guntis Pīrāgs, Latvijas Tautas frontes Vaidavas grupas vadītājs celtniecības darbu vadītājs Arnis Urbāns, atbalstu sniedza Vaidavas pagasta TDP izpildkomitejas priekšsēdētājs Modris Karselis.

Barikāžu sargu došanās uz galvaspilsētu tika cieši saskaņota ar LTF Valmieras rajona nodaļas vadību, bet pēc ierašanās Rīgā – ar barikāžu organizācijas centra vadītājiem. Uz maiņām barikāžu sargus pārvadāja kopsaimniecības šoferi Uldis Paltiņš un Valdis Jansons. Kopsaimniecības smagā lauksaimniecības tehnika uz Rīgu nedevās.

Piedalīšanās barikāžu aizstāvēšanā laikā no 14. līdz 26. janvārim bija pārliecības, nevis piespiedu kārtā īstenots pasākums. Katru dienu uz Rīgu devās vairāk kā 30 cilvēku. Izbraukšana uz diennakts maiņu bija plkst. 20.00. Uz barikādēm devās dažādu profesiju ļaudis. Aktīvi dalībnieki bija gan kopsaimniecības šoferi un mehanizatori, gan elektriķi, keramikā strādājošie ļaudis, Vaidavas deviņgadīgās skolas un Vaidavas speciālās internātskolas skolotāji un citu profesiju darbinieki. Ļoti daudzi vaidavieši uz barikāžu aizstāvēšanu devās atkārtoti, 4 – 5 reizes.

Galvenais darbības rajons vaidaviešiem bija LR Ministru padomes ēkas aizsardzība. Divas reizes bija arī dežūras pie LR Augstākās Padomes nama. Uzdevums neatkarības pretinieku uzbrukuma gadījumā bija dzīva vairoga veidošana aiz nama priekša novietotās smagās terhnikas, kā arī vērot transporta un cilvēku kustību un izsekot aizdomīgus cilvēkus – iespējamus provokācoju izraisītājus. Dežūras ilgums katrai maiņai bija diennakts. Pēc asiņainajiem 20. janvāra notikumiem vairāki vaidavieši ziedoja asinis ievainoto ārstēšanai.

Stāstītājs: Vismants Priedīte
Izmantotie avoti:

Vēsturnieks Vismants Priedīte

Vaidaviesi1.jpg
Vaidaviesi2.jpg
Vaidaviesi3.jpg
Vaidaviesi4.jpg
Vaidaviesi5.jpg
Vaidaviesi6.jpg
Vaidaviesi7.jpg
Vaidaviesi8.jpg

Saistītie objekti

Vaidavas pagasta novadpētniecības pastāvīgā ekspozīcija

Atrodas Vaidavas kultūras un amatniecības centrā.

Redzama ekspozīcija, kas veltīta 1949. gada deportāciju atcerei, kā arī vaidaviešu dalībai 1991.gada janvāra barikādēs Rīgā.  Ekspozīcijā apskatāmas arī pasaules karu liecības (galvenokārt drukātie materiāli).

Dabas un vēstures objekti, muižas, izglītības vēsture, kultūra, ievērojami cilvēki, kolhoza laika materiāli, sadzīves saimniecības piederumi, naudas zīmes, avīzes, žurnāli par Vaidavas pagastu.

1991. gada barikāžu muzejs

Atrodas Rīgā, Vecrīgā, netālu no Rīgas Doma baznīcas.

Muzejs dibināts 2001. gadā, lai saglabātu vēstures liecības par 1991. gada notikumiem Latvijā. Barikāžu laiks bija tautas kustība, kas sekmēja Latvijas valstiskuma atjaunošanu. Pasaules vēsturē tas ir spilgts nevardarbīgas pretošanās piemērs.

1991. gada janvārī Lietuvā Padomju armija atklāja uguni uz cilvēkiem, kuri pulcējās pie Viļņas televīzijas torņa un iebrauca tajā ar tankiem. Reaģējot uz šiem notikumiem, manifestācijā Rīgā sapulcējās ap 500 000 cilvēku, lai paustu atbalstu lietuviešiem un gatavību turpināt Latvijas valsts neatkarības ceļu. Lai nepieļautu līdzīgu notikumu atkārtošanos Latvijā, iedzīvotāji Vecrīgas šaurajās ielās sāka būvēt barikādes, lai kavētu Padomju armijas iespējamos uzbrukumus barikāžu aizstāvjiem. Tās tika veidotas arī pie dažādiem stratēģiskiem objektiem ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā. Barikādēs piedalījās ap 50 000 cilvēku no visas Latvijas.

Mūsdienās var aplūkot muzeja ekspozīcijas. Muzejs atrodas Vecrīgā, kas ļauj to iepazīt no barikāžu aizstāvju perspektīvas. Ir apskatāma arī muzeja virtuālā tūre.