Kā no Ventspils ar pašbūvētu laivu kāds aizbēga no robežsargiem

Ventspils ostā PSRS laikos bāzējās robežsargu patruļkuģi, kuru uzdevums bija patrulēt Baltijas jūras ūdeņos un nepieļaut robežas šķērsošanu ne no vienas puses – ne no ārpuses uz iekšu, ne no iekšpuses uz āru. Taču pagājušā gadsimta 70.gados Ventspilī tomēr noticis viens ārkārtas gadījums, par kuru gan paši ventspilnieki ilgi virtuvēs sačukstējušies un smējuši uz nebēdu.

Dzīvojis viens puisis, kuram dikti ātri kuteri patikuši un tas meistarojis visādus laivu motorus un izmēģinājis tos. Bet tā kā tā bijusi tāda visai aizdomīga štellīte piejūras pilsētā pie atklātās jūras, puisis regulāri draudzējies ar robežsargu virsniekiem un bieži ar viņiem ticies un kopā arī regulāri iedzēris kādu šnabi. Īpaši no armijniekiem nav slēpis, ka patīk motori un ūdenssports. Tā nu reiz puisim izdevies dabūt kaut kur vecu automašīnas Volga motoru, kārtīgi to saķīlēt un uzstādīt uz savas motorlaivas. Tā kā Volgas motors nav no mazajiem, tad arī motorlaiva laikam bijusi pieklājīga. Tā nu kādu vakaru atkal dzerot šnabi ar robežsargu virsniekiem, puisis palielījies, ka nu viņam esot ātra motorlaiva. Tā kā šņabja laikam viesnieku galvās bijis tā pavairāk, tie piedāvājuši derības – kurš ātrāks, robežsargu patruļkuģis vai motorlaiva? Zaudētājam jāpērk kaste šņabja! Puisis bijis ar mieru. Izgājuši jūrā, sākušās sacensības. Izrādījies, ka mierīgajā jūrā patruļkuģis tomēr ātri vien atpalicis no ātrās motorlaivas un izmetis nelielu loku atgriezies ostā....virsnieki sametuši naudu un aizsūtījuši pēc kastes šņabja, kas pēc brīža arī atvesta. Tad atģiduši, ka uzvarētāja tā arī nav. Izdzēruši arī to šnabi un ...aizmirsuši par pārējo, bet puisis jau bijis tik tālu, ka ne noķert vairs....Acīmredzot šai operācijai viņš gatavojies nopietni un draudzība ar šnabi mīlošajiem robežsardzes virsniekiem bijis labi ieplānots triks. Lieta noklusināta, tiesa vesela strīpa par valsts robežu atbildīgo virsnieku zaudējusi savas zvaigznes no uzplečiem.

Stāsta pierakstītājs: Normunds Smaļinskis, 23.10.2009.
Izmantotie avoti:

1984.gada vasarā studentu celtnieku vienībā stāstīja ventspilnieks Viesturs, uzvārds vairs nav restaurējams.