Akmeņrags un kuģis "Saratov"

Skats no Akmeņraga bākas uz jūru. Foto: Raimonds Rāts

Var uzskatīt, ka īsu laiku par Latvijas galvaspilsētu bija Liepāja, jo Brīvības cīņu laikā Pagaidu valdība atradās uz kuģa Saratov tieši šajā pilsētā. Kuģis Saratov aizveda pagaidu valdību uz Rīgu pēc tās atbrīvošanas, taču daudzi nezina, ka mums tik nozīmīgā kuģa vēsture beidzās jūrā pie Akmeņraga.

Visplašāk pazīstamais kuģis, kurš šeit uzskrēja akmeņainajam Akmeņraga sēklim un palika te uz visiem laikiem, ir tvaikonis Saratov. Mūsu valstij šis kuģis vēsturiski zīmīgs ar to, ka Brīvības cīņu laikā uz tā klāja atradās Latvijas pagaidu valdība ar Kārli Ulmani priekšgalā un tieši šis kuģis aizveda pagaidu valdību uz atbrīvoto Rīgu.

Saratov bija būvēts Dānijā 1888. gadā un pirmo reizi devās jūrā ar nosaukumu Leopold II. 1911. gadā kuģi nopērk Krievijas Ziemeļrietumu kuģniecības sabiedrība un pārsauc to par Saratov. Par kuģa pieraksta ostu top Liepāja, no kurienes kuģis veic regulārus reisus uz Lielbritāniju. Pirmā pasaules kara laikā kuģis piederību vairākkārt mainīja, līdz Latvija atdeva to pēc Miera līguma parakstīšanas PSRS. Savā pēdējā reisā kuģis devās uz Lielbritāniju, bet tam pa ceļam tam bija jāiegriežas Liepājā, lai izlaistu krastā latviešu jūrniekus. Kuģi jau vadīja Padomju savienības ekipāža un kapteinis, latviešu jūrnieki bija tikai tā pasažieri.  

1923. gada 14. janvārī Pāvilostas zvejnieki redz no krasta tvaikoni, kurš dodas Liepājas virzienā, taču iet pārāk tuvu krastam. Zvejnieki vēl nodomā, ka tā ejot, kuģis paliks uz Akmeņraga sēkļa… Uz kuģa klāja esošie latviešu jūrnieki brīdina par briesmām stūrmani, jo Akmeņraga bāka jau labi saredzama un jūra tobrīd ir mierīga. Stūrmanis atsakās mainīt kuģa kursu bez kapteiņa ziņas, bet kapteinis tobrīd pusdieno. Kad tas beidzot ierodas stūres mājā, kuģa korpuss jau triecas sēkļa akmeņos un ko glābt ir par vēlu… No Liepājas ierodas glābšanas velkoņi, taču sākas vētra un sniegputenis, tiem neizdodas kuģi novilkt no sēkļa. Otrā rītā Akmeņraga glābšanas laivai, par spīti vētrai, izdodas divreiz dodoties jūrā, glābt uz kuģa esošos. Viļņi un vētra atbrīvo kuģi no sēkļa, taču korpusa bojājumi ir pārāk lieli un kuģis turpat arī nogrimst. Vēl 1933. gadā virs ūdens esot bijis kuģa skurstenis un masti, vēlāk kuģis daļēji saspridzināts un metāls no tā nonācis Liepājas drāšu fabrikā. Taču arī Akmeņrags ir dabūjis savu daļu  no šī kuģa, daļa no tā vraka joprojām atrodas jūras dzelmē. Stāsta, ka kuģa stūrmanis pēc atgriešanās PSRS, tiesāts un tam piespriests nāvessods par šo kuģim liktenīgo navigācijas kļūdu. Par kuģa kapteiņa tālāko karjeru ziņu gan nav.

Pie Akmeņraga bākas PSRS laikos tika uzcelta un ierīkota padomju armijas robežsargu daļa.

Stāstītājs: Žurnāls "Jūrnieks"; Stāsta pierakstītājs: Normunds Smaļinskis, Jana Kalve
Izmantotie avoti:

Žurnāls "Jūrnieks"

Saistītie objekti

Akmeņraga bāka un kuģa "Saratov" liktenis

Akmeņraga bāka atrodas Sakas pagastā, 10 km uz dienvidrietumiem no Pāvilostas. Bākā var uzkāpt pa vītņveida kāpnēm, no tās paveras skats uz jūru un apkārtnes mežiem. Lai nokļūtu Akmeņragā ir jābrauc vai nu no Pāvilostas (12 km) vai Ziemupes (10 km) puses pa tuvāko ceļu jūras krastam un jāseko norādēm.

Pašreizējais 37 m augstais bākas tornis uzcelts 1921. gadā, bet iepriekšējo bāku nopostīja Pirmā pasaules kara laikā. Pašreizējā 38 metrus augstā bāka uzcelta 1921. gadā un atjaunota 1957. gadā. Pēdejie uzlabojumi veikti vēl mūsu gadsimtā – atjaunots bākas krāsojums. Bākas uguns iedegas reizi 7,5 sekundēs. Pie bākas atrodas neliels ēku komplekss – bijusī robežsargu bāze – savukārt tuvākajā apkārtnē atrodamas vēl citas padomju perioda drupas, kas palikušas no pretgaisa aizsardzības vienību ēkām. 1980. gadu beigās parādījās ideja šeit būvēt atomelektrostaciju – tālāk par mieta iespraušanu zemē projekts gan netika.

Pārējo Latvijas bāku vidū Akmeņraga bāka izceļas ar savu atrašanos kuģošanai vienā no bīstamākajām vietām visā Baltijas jūras piekrastē. Bākas gaisma atzīmē akmeņainu, apmēram divas jūras jūdzes jeb 3,7 km garu sēkli, kurš iesniedzas jūrā ziemeļrietumu virzienā. Jūras dziļums šajā sēklī ir tikai nedaudz virs diviem metriem. Vieta, kur atrodas bāka, palikusi turpat, bet piekraste gadu gaitā atkāpusies.

Neskatoties uz to, ka šeit jau no 1879. gada dega navigācijas uguns, Akmeņrags pieredzējis vairākas kuģa katastrofas. No tām zināmākā ir Latvijas tvaikoņa “Saratow” uzskriešana uz sēkļa 1923. gada septembrī. “Saratow” 1919. gadā uz neilgu laiku kļuva par Latvijas pagaidu valdības mājvietu. 

Akmeņragā blakus bākai atradusies Padomju armijas karaspēka daļa, robežapsardzības postenis un  krasta baterija, kura demontēta un lielgabali no pozīcijām aizvesti 1955.gadā. 

Akmeņraga bākas uzraudze bākas tuvumā ir savākusi skaistu dzintaru un akmeņu kolekciju. Apmeklējumu brīvdienās un svētku dienās vēlams iepriekš saskaņot.

Kuģa “Saratov” piestātnes piemiņas zīme

Kuģa “Saratov” īstā piestātnes vieta atrodas Liepājā, Vecā ostmalā 59 pie laivu piestātnēm. 

1888. gadā būvēts Kopenhāgenā kuģubūvētavā “Buvmeistar & Wain” ar nosaukumu “Leopold II”.1911. gadā to pārpirka akciju sabiedrība Krievijas Ziemeļrietumu kuģniecība un pārdēvēja par “Saratov”, par kuģa kapteini kļūst latvietis Aleksandrs Remess.

1915. gada maijā, kad Liepāju ieņēma vācu karaspēks, “Saratov” atradās ostā bojātā stāvoklī.

1919. gada 10. janvārī tvaikoni “Saratov” pārņēma Latvijas Pagaidu valdības vajadzībām. No 1919. gada aprīļa līdz 1919. gada jūlija uz kuģa “Saratov” pēc “16. aprīļa apvērsuma” atradās K. Ulmaņa vadītā Pagaidu valdība, kas bija spiesta glābties Sabiedroto flotes aizsardzībā.

1919. gada 8. jūlijā, pēc K. Ulmaņa Pagaidu valdības nogādāšanas Rīgā, tvaikoni izmantoja satiksmē starp Rīgu, Ventspili un Liepāju.

Pēc Latvijas un Padomju Krievijas 1920.gada 11.augusta miera līguma nosacījumiem tvaikonis “Saratov” bija jāatdod padomju pusei. 1923. gada 2. janvārī tvaikoni nodeva Padomju Krievijas pārstāvim. 1923. gada 15.janvārī tvaikonis “Saratov” gāja bojā pie Akmeņraga.

1936. gadā Latvijas jūrniecības departaments kuģa vraku pārdeva kādam uzņēmumam, kas to izcēla un nodeva metāllūžņos Liepājas drāšu fabrikai.

Kuģa “Saratov” īstā piestātnes vieta

Kuģa “Saratov” īstā piestātnes vieta atrodas Liepājā, Vecā ostmalā 59 pie laivu piestātnēm, taču piemiņas zīme atrodas tiešā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas tuvumā.

1888. gadā būvēts Kopenhāgenā kuģubūvētavā “Buvmeistar & Wain” ar nosaukumu “Leopold II”.1911. gadā to pārpirka akciju sabiedrība Krievijas Ziemeļrietumu kuģniecība un pārdēvēja par “Saratov”, par kuģa kapteini kļūst latvietis Aleksandrs Remess.

1915. gada maijā, kad Liepāju ieņēma vācu karaspēks, “Saratov” atradās ostā bojātā stāvoklī.

1919. gada 10. janvārī tvaikoni “Saratov” pārņēma Latvijas Pagaidu valdības vajadzībām. No 1919. gada aprīļa līdz 1919. gada jūlija uz kuģa “Saratov” pēc “16. aprīļa apvērsuma” atradās K. Ulmaņa vadītā Pagaidu valdība, kas bija spiesta glābties Sabiedroto flotes aizsardzībā.

1919. gada 8. jūlijā, pēc K. Ulmaņa Pagaidu valdības nogādāšanas Rīgā, tvaikoni izmantoja satiksmē starp Rīgu, Ventspili un Liepāju.

Pēc Latvijas un Padomju Krievijas 1920.gada 11.augusta miera līguma nosacījumiem tvaikonis “Saratov” bija jāatdod padomju pusei. 1923. gada 2. janvārī tvaikoni nodeva Padomju Krievijas pārstāvim. 1923. gada 15.janvārī tvaikonis “Saratov” gāja bojā pie Akmeņraga.

1936. gadā Latvijas jūrniecības departaments kuģa vraku pārdeva kādam uzņēmumam, kas to izcēla un nodeva metāllūžņos Liepājas drāšu fabrikai.