Nogrimušais kuģis Mangaļsalā
Padomju laikā te, militārā zonā, avarējis betona kravas kuģis Lady Kathleen, kura atliekas vēl joprojām skatāmas jūrā netālu no krasta. Ar to vēl aizvien saistās dažādi mīti.
1951. gadā vētras laikā pie Mangaļsalas krastā uz sēkļa izskrēja zem zviedru karoga ejošais kuģis Lady Kathleen ar norvēģu ekipāžu. Mangaļsalā jau tobrīd atradās ne tikai padomju robežsargi, bet arī krasta aizsardzības lielgabali, šaušanas poligons, munīcijas noliktavas un vēl citas karaspēka daļas. Tātad pie militāra objekta avarē kapitālistiskas valsts kuģis un tā jūrnieki nokļūst ārzemniekiem nepieejamā vietā, militārā bāzē. Vietējie iedzīvotāji stāstīja, ka viss krasts bijis robežsargiem un mašīnām piepildīts, tie ķēruši un konvojējuši svešos jūrniekus. Valdījusi pamatīga panika. Vēl vietējie iedzīvotāji atceras, ka jūrnieki esot bijuši pamatīgi piedzērušies – varbūt tāpēc kuģim arī nav izdevies veiksmīgi ieiet Daugavas grīvā. Iespējams, tāpēc radies uzskats, ka kuģis vedis ne tikai sāls kravu, bet arī kontrabandas spirtu. Vēl nedaudz vēlāk radās versija par to, ka kuģis apzināti avarējis, lai iegūtu apdrošināšanas naudu. Par kuģa apkalpes un kapteiņa tālāku likteni ziņu nav.
Betona kuģa atliekas vēl tagad redzamas apmēram kilometru uz austrumiem no Daugavas labā krasta mola netālu no krasta.
Jūsu komentāri
Ir vèl inf.šim notikumam, diezgan svaiga, no notikuma dalīnbnieka meitas, ja interesè... Man ir linki no norvèģu avotiem.
Saistītie objekti
Krasta aizsardzības nocietinājumu komplekss Mangaļsalā
Atrodas Rīgā, Mangaļsalā pie Daugavas ietekas jūrā iepretim Daugavgrīvai.
Mangaļsalas nocietinājumu rajons ir viens no vērtīgākajiem militārā mantojuma objektiem. Paredzēts Rīgas pilsētas aizsardzībai no pretinieka flotes. Teritorija savu stratēģisko nozīmi saglabāja ilgstošā laika periodā, kas spilgti redzams nocietinājumu piemēros. Gadsimtiem apvidus piesaistīja militāro speciālistu uzmanību un tas veidojās par unikālu un noslēpumainu vietu.
Pēc 1. pasaules kara Latvijas armijai vēl nebija spēcīgas kara flotes. Jūras robeža bija gara, un krastu aizsardzība kļuva sarežģīta. Galvenais uzsvars tika likts uz Rīgas aizsardzību no pretinieka flotes uzbrukumiem. Latvijas armija pārņēma Krievijas impērijas, 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā celtos nocietinājumus un paplašināja aizsardzības sistēmu. Daugavgrīvas un Mangaļsalas artilērijai bija jāapšauda pretinieku kuģi, kas mēģinātu ielauzties Daugavas grīvā, savukārt atbalsta punkti pie Lielupes (Jūrmalā) un Gaujas ietekas jūrā (Carnikavā) apturētu pretinieka desantu. Krasta aizsardzībai bija viens, speciāli aprīkots bruņuvilciens, kas sniegtu artilērijas atbalstu un papildspēkus Saulkrastu vai Jūrmalas virzienā. Stratēģisku vietu nocietināšanas nolūks bija pastiprināt ieroču darbību, izmantojot speciālas būves un apvidus priekšrocības. Krasta aizsardzības fortifikācija tika izvietota plašā teritorijā, lai samazinātu pretinieka ietekmi kara gadījumā.
Mūsdienās var aplūkot dažādu armiju (Krievijas, Latvijas, Vācijas un Padomju armijas) celtos nocietinājumus. Vieta ar milzīgu potenciālu vēl gaida atdzimšanu.
Pieejamas ekskursijas:
Jānis Zariņš, pārgājieni.lv, +37126980327
Normunds Ceipe, langaslaivas.lv +371 29 436 526
Audio gids https://izi.travel/en/edbf-mangalsalas-nocietinajumi/lv
19.gs. fortu personāla uzturēšanās māja
3D Tūres Izstrādātājs - 3D Ture
Es pētu betona kuģus Porsgrunnas jūrniecības muzeja, Norvēģijas, uzdevumā - kur mums joprojām ir viens virs ūdens un diezgan labā stāvoklī, un esmu pamanījis, ka ir daži nepareizi fakti par jūsu vraku pie Mangaļsalas.
Lasi manu stāstu šeit https://militaryheritagetourism.info/lv/military/stories/view/278