Tanku apmētāšana ar akmeņiem

kuršpirmaisšķērsos

Padomju laikā visa Kurzemes piekraste bija slēgtā zona. Bērni, kas dzīvoja padomju armijas daļas tuvumā Tārgales pagastā, t.sk. Ovišos mēdza izklaidēties, apmētājot tankus ar akmeņiem.

Padomju laikā visa Kurzemes piekraste bija slēgtā zona. Bērni, kas dzīvoja padomju armijas daļas tuvumā Tārgales pagastā, mēdza izklaidēties, apmētājot tankus ar akmeņiem. Ja armijnieki noķēra, tad armijas daļā bija jāmizo kartupeļi.

Stāstītājs: Iveta Bādere; Stāsta pierakstītājs: Valdis Kuzmins, Jana Kalve

Saistītie objekti

Ovišu bāka un krasta robežapsardze

Ovišu bāka atrodas Tārgales pagasta Ovišos, Kurzemes piekrastē un ir vecākā bāka Latvijā – tā uzcelta 1814. gadā.

Ovišu bākas tornis ir 37 m augsts. Bākai ir dubultcilindra konstrukcija: tās diametrs ir 11,5 m, bet akmeņu mūra iekšpusē ir otrs tornis 3,5 m diametrā. Šāda veida dubultcilindru bākas 18.–19. gadsimtā Eiropā izmantoja arī kā aizsardzības būves ienaidnieka uzbrukuma gadījumam.
Ovišu bākas muzejs tiek uzskatīts par visbagātīgāko bāku aprīkojuma un jūras navigācijas priekšmetu kolekciju starp visu Latvijas bāku muzejiem. Skaidros laikapstākļos no Ovišu bākas var redzēt Irbes bāku.
Otrā pasaules kara beigās Ovišu bākas apkārtnē atradās vācu armijas Beminger bataljona štābs un 530. jūras spēku artilērijas diviziona 4. baterija ar vairākiem zenītlielgabaliem. Iespējams, bākas pakājē atradās radio signālu peilēšanas un infrasarkano staru uztveršanas (Donau Gerät) postenis.
Bākas tuvumā kādreiz atradās padomju robežsardzes postenis, taču līdz mūsdienām padomju laika apbūve vairs nav saglabājusies. Bākas teritorijā joprojām atrodas Ovišu stacijas ēka.

No Ovišiem līdz Venstpilij kāpu zonā bija izveidots tanku ceļš, kas saglabājies arī līdz mūsdienām. To pamazām pārņem mežs.