Vācu armijas kaprāļa Felkera stāsts par izlūkošanas kauju 1944.gada 8. un 9.novembrī pie Sēliešu mājām Zvārdē
Felkers (vāciski: Völcker) bija 20 gadus vecs puisis, izlūkpšanas divīzijā dienēja nacistiskās Vācijas armijā stāsta par notikumiem 8. un 9.novembrī, kas spilgti atspoguļo frontes norises Zvārdē, kur frontes līnija virzījās turpu šurpu 4 mēnešus t.sk. Ķērkliņu baznīcas apkaimē.
1944. gada novembrī mūsu stipri novājināto divīziju regulāri izmantoja kā sava veida "ugunsdzēsēju brigādi". Iekrauti kravas automašīnās, mēs tikām nogādāti karstākajos punktos, un parasti mums nācās iztaisnot frontes līnijas pārrāvumus, lai pēc tam mūs aizvestu uz citu vietu.
Tā nu sanāca, ka es vēl nevaru pateikt, kur biju 1944. gada 8. novembra pēcpusdienā. Mūsu pulka izlūkošanas vienība bija apmetusies patversmē, ko mēs saucām par "kartupeļu pagrabu". Mans biedrs, karavīrs Ksēdls, 20 gadus vecs izturīgs puisis no Pasavas, gulēja izstiepies uz zāles aiz manis un gulēja cieši aizmidzis. Ivans bija paņēmis ilgu pārtraukumu ar artilērijas uguni, un visi izmantoja īslaicīgo atpūtu. Es tur sēdēju un skaldīju nūju, kad ielejā trāpīja viens krievu šāviņš. Nekā aizraujoša, bet es sapratu, ka mūsu telefona līnijas, kas tur bija ierīkotas, droši vien kaut ko saņēma.
Pirms mūsu komandieris Dorsts varēja dot man atbilstošu rīkojumu, es jau biju paņēmis savus remonta materiālus, (izolācijas lente, knaibles) un pieteicos pie Dorsta. Es viņam teicu, ka viņam nav nepieciešams modināt privātpersonu Ksēdlu. Šo nelielo problēmu es varētu atrisināt pats. Es nokāpu ielejā un ātri atradu bojāto vietu. Es salaboju līniju un beidzot ar pirkstiem pārbaudīju, vai ir enerģijas plūsma. Es gribēju atgriezties mūsu zemnīcā un biju nogājis apmēram 50 metrus augšup pa nogāzi, kad mūsu komandieris Dorsts nāca man pretī lejup pa nogāzi. Viņš, mežonīgi žestikulējot, sauca, lai es skrienu atpakaļ uz mežu, krievi izlaužas cauri. No "kartupeļu pagraba" manas rotas biedri skrēja lejup pa nogāzi man pretī, un aiz viņiem krievu karavīri ar "urräh" kliedzieniem un smagu kājnieku uguni.
Mēs aizskrējām līdz nākamajam mežam, un tur sastapām citas, mazākas vienības, kas bija sapulcējušās kopā, lai palīdzētu mums apturēt iebrukumu, kurš, par laimi, notika bez tanku atbalsta. Tā nebija liela ofensīva, drīzāk apšaude, taču krievu karavīri bez lielām problēmām bija ieņēmuši kalnu. Domājams, ka Krievijas vadība, pateicoties izlūkošanai, bija sapratusi, ka mūsu bruņojums, runājot par smagajiem ieročiem, ir vairāk nekā nožēlojams. Mēs sēdējām mežā un vērojām krievu karavīrus, kas turpināja paplašināt savas pozīcijas kalnā. Nebija nekādas iespējas tos apturēt.
Pēc divām dienām ar tanku vienības palīdzību, kuras priekšnieks bija kapteinis Fērmans, mums bija izdevies veikt pretuzbrukumu, ieņemot augstieni ar "kartupeļu pagrabu". Neilgi pirms vietas, kur pirms divām dienām biju aizlāpījis līniju, mans draugs Ksēdls gulēja, nāvīgi sašauts galvā. Tas mani mazliet mierināja, ka viņš droši vien neko nejuta no savas nāves.
No manas divīzijas karā izdzīvoja tikai aptuveni 70 karavīru. Daži, tāpat kā es, ar vairāk vai mazāk smagiem ievainojumiem, citi, piemēram, karavīrs Ritveilers, kurš 1944. gada decembrī zaudēja saprātu pēc vairāku stundu ilgas apšaudes. Līdz šodienai manas atmiņas ir izplēnējušas, bet pat šodien, gandrīz 80 gadu vecumā, tās dažkārt vēl joprojām ir ļoti intensīvas manos sapņos...
Foto (No kreisās uz labo): leitnants Ölker, seržants Dorst, kaprālis Völcker, kareivis Rittweiler.
www.kurland-kessel.de
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Ķerkliņu baznīcas drupas
Ķerkliņu baznīcas drupas atrodas aptuveni 5 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Kokmuižas, netālu no Ķerkliņu ezera. Baznīcu 1641. gadā cēlis Ķerkliņu muižas īpašnieks Heinrihs fon Dēnhofs (Derkarts). Sākotnējo koka baznīcu nomainīja mūra celtne, zem kurām izbūvēja kapenes Dēnhofu un vēlāko īpašnieku Kleistu dzimtu mirušajiem. Kapenes tika postītas jau 1905. gada nemieros, bet 1949. gadā zārkus no kapenēm pārbedīja pie baznīcas. Baznīca bija Kurzemes baroka stila piemērs – tās kokgriezumus bija veidojuši Kuldīgas – Liepājas koktēlniecības meistari. Lai gan muižas un baznīcas īpašniekus dažādos laikos vajāja arī finansiālas problēmas, tomēr savas pastāvēšanas laikā baznīca piedzīvoja vairākas pārbūves. Tā cieta arī Pirmā pasaules kara laikā, pēc kura 1929. gadā draudze atjaunoja baznīcas mūra daļu, bet 1934. gadā iebūvēja ērģeles. Diemžēl Otrā pasaules kara gados baznīca piedzīvoja postījumus un daudz kas no to tā zuda, tāpēc atzīstami, ka pirms baznīcas pārbūves, 1933. gadā daudzi unikāli baroka koktēlniecības priekšmeti tika fotografēti, uzskaitīti un nonāca pat Pieminekļu valdes arhīvā. Līdz ar poligona izveidošanu un iedzīvotāju padzīšanu, baznīcu vairs neatjaunoja. Mūsdienās šeit redzamas baznīcas sienas un tornis.
Zvārdes mērķpoligons
Bijušais Padomju Kara aviācijas mērķu poligons (karaspēka daļa Nr. 15439) Zvārdē atrodas dienvidos no Saldus, vairāk kā 24 000 hektāru plašs.
Bijušā poligona teritorijā ir apskatāmi vairāki objekti: Virsnieku kurgāns, Zvārdes un Ķērkliņu baznīcu drupas, Rīteļu kapi, bijusī armijas bāze "Lapsas" un citi.
Poligona izveide sākās 1953. gadā, kad pēc PSRS Aizsardzības ministrijas pieprasījuma 24418,5 hektāru zemes tika nodots padomju militāristu rīcībā. Tika likvidēti Zvārdes un Ķērkliņu ciemati un pārtraukta lauksaimnieciskā darbība daļā Blīdenes, Saldus, Novadnieku, Jaunauces un Kursīšu pagastos. Vietējiem iedzīvotājiem teritorija bija jāpamet līdz 1955. gada 1. maijam. Vieta tika izvēlēta, jo Otrā pasaules kara laikā – 1944. gada beigās un 1945. gada janvārī - martā apkārtnē bija notikušas smagas kaujas, zeme bija izpostīta un daudzi pirmskara iedzīvotāji nebija atgriezušies pēc bēgļu gaitām.
Pēc tam kad 1953. gadā šajā teritorijā pēc PSRS Aizsardzības ministrijas pieprasījuma tika izveidots aviācijas mērķu poligons, Zvārdes baznīca, Ķerkliņu baznīca un Rīteļu kapi nonāca faktiski poligona centrā – blakus mākslīgi izveidotam lidlaukam ar pievadceļiem un aizsardzības pozīcijām, kuru par mērķi izmantoja padomju aviācijas lidotāji. Lidmašīnas uz šejieni lidoja gan no lidlaukiem Latvijas teritorijā, gan citām Padomju savienības vietām. Nepilnu 40 gadu laikā baznīca, kapi, bijusī muiža un desmitiem apkārtnē esošo ēku pārvērta drupās.
Poligona mērķu laukums tika izveidots pie pašas Zvārdes muižas – uz rietumiem no Svētaiņu ezera. Tā centrā tika izveidots lidlauks ar 1,8 km garu skrejceļu, pievadceļiem un gan atklātām, gan ieraktām pozīcijām, kurās izvietoja lidmašīnu, tanku u.c. objektu mērķus. Lidotāju bumbu mešanu vadīja un pilotu precizitāti noteica no “Virsnieku kurgāna”. Lidmašīnas uz šejieni veikt uzlidojumus devās no Lielvārdesm Tukuma, Šauļiem, Kaļiņingradas u.c. lidlaukiem.
Aktīva poligona izmantošana notika līdz 1993. gadam, kad to 1993. gada 13. janvārī nodeva atpakaļ Latvijas varas iestādēm. Sākās pakāpeniska poligona atbrīvošana no nesprāgušās munīcijas, ceļu ierīkošana un cilvēku atgriešanās bijušajās mājās.
Mūsdienās poligona teritorija joprojām ir piesārņota ar nesprāgušo munīciju, jo liela daļa munīcijas – līdz pat 10 – 30% neuzsprāga, tāpēc tur atrodoties jāņem vērā īpaša piesardzība – nerakt un neaiztikt sprādzienbīstamus priekšmetus un priekšmetus, kuru izcelsme ir militāra. Turklāt munīcija šeit saglabājusies arī no Otrā pasaules kara kaujām.
Zvārdes poligona 3D modelis:
https://sketchfab.com/3d-models/zvardes-merkpoligons-4c93587aba324c22b1fd7b027e184a50
Zvārdes baznīcas drupas
Zvārdes baznīcas drupas atrodas bijušā Zvārdes aviācijas mērķu poligona teritorijā, netālu no t.s. “Virsnieku kurgāna”. Pabraucot garām kurgānam, pēc pusotra kilometra būs "T" veida krustojums, kuru tuvumā atrodas Rīteļu kapsēta.
Pirmā koka baznīca un mācītājmuiža šeit uzcelta jau 1567. gadā, bet mūra baznīca celta 1783. gadā par vietējo zemnieku, Kurzemes muižnieku un Kurzemes hercoga Pētera Bīrona līdzekļiem. Otrā pasaules kara laikā šeit pāri gāja frontes līnija – kaujās tika sabojāts gan baznīcas jumts, gan tornis. Pēc tam kad 1953. gadā šajā teritorijā pēc PSRS Aizsardzības ministrijas pieprasījuma tika izveidots aviācijas mērķu poligons, Zvārdes baznīca, Ķerkliņu baznīca un Rīteļu kapi nonāca faktiski poligona centrā – blakus mākslīgi izveidotam lidlaukam ar pievadceļiem un aizsardzības pozīcijām, kuru par mērķi izmantoja padomju aviācijas lidotāji. Lidmašīnas uz šejieni lidoja gan no lidlaukiem Latvijas teritorijā, gan citām Padomju savienības vietām. Nepilnu 40 gadu laikā baznīca, kapi, bijusī muiža un desmitiem apkārtnē esošo ēku pārvērta drupās.
Padomju armijas mērķpoligona novērošanas tornis (Virsnieku kurgāns)
“Virsnieku kurgāns” atrodas nepilnu kilometru no Zvārdes baznīcas drupām. Kurgāns veidots no apkārtējo māju un muižas drupām un paliekām, kas ar buldozeru sastumtas vienuviet. Uz kurgāna uzbūvēja novērošanas torni. Kā vēsta uzraksts, tad pašreizējais tornis uzbūvēts 1981. gadā. Torni izmantoja lai reģistrētu bumbu trāpījumus. Mācību bumbas bija ar samazinātu sprāgstvielas daudzumu, tāpēc to trāpījumi bija uzmanīgāk jāvēro. Nesprāgušās bumbas centās uzreiz neitralizēt, tomēr ne visas bija iespējams atrast.
Mūsdienās šeit redzamas torņa paliekas – ķieģeļu sienas. Tā kā kurgāns ir salīdzinoši augsts, skaidrā laikā no tā iespējams pat saskatīt Lietuvas naftas rūpnīcu Mažeiķos.
