Vācu armijas radara postenis Ulmalē

71 objekts stāsts  220px Würzburg Riese

Vācijas bruņotie spēki vairākās vietās izvietoja radaru stacijas, kas ļāva daudz savlaicīgāk Kurzemes apkārtnē identificēt pretinieka aviācijas aktivitāti.

Vācu armijas radara posteņa paliekas – dzelzbetona pamati atradās aptuveni 3 km uz ziemeļiem no Ulmales. 

            Kad 1944. gada oktobrī daļu no nacistiskās Vācijas bruņotajiem spēkiem Sarkanā armija ielenca Kurzemes pussalā, sākās gandrīz 8 mēnešu ilga kauja Baltijas jūrā par armiju grupas Kurzeme apgādi un vēlāk arī evakuāciju no Kurzemes. Kaujās virs jūras īpaši liela nozīme bija aviācijai. Tāpēc lai uzlabotu Vācijas kara flotes spējas cīņā ar padomju aviāciju, kā arī lai aizsargātu Kurzemes piekrasti no iespējama padomju, vai pat rietumu sabiedroto uzlidojuma, Vācijas bruņotie spēki vairākās vietās izvietoja radaru stacijas, kas ļāva daudz savlaicīgāk identificēt pretinieka aviācijas aktivitāti.

       Ulmalē un Jūrkalnē visticamāk bija izvietoti vācu radaru sistēmas FuMG 65 Wurzburg-Riese. Tie bija vieni no modernākajiem un visbiežāk izmantotajiem radariem – kopumā tika saražoti aptuveni 1500 šo radaru modeļu. Tam bija 7 metrus liela paraboliska antena, kas sasniedza 9 tonnu svaru. Radara darbības attālums bija 70 kilometri, kas ir nedaudz mazak kā puse līdz Gotlandes salai. Radars spēja noteikt lidmašīnu tuvošanos, kas sevišķi svarīgi bija diennakts tumšajā laikā. Ar tā peilējuma palīdzību uz mērķi tika virzīti pretgaisa aizsardzības starmeši, kas, savukārt, ļāva izmantot pretgaisa artilēriju mērķa iznīcināšanai.

          No pamatiem jūras virzienā redzami vēl daži nocietinājumu fragmenti – blindāžas radara un pretgaisa aizsardzības ieroču apkalpēm.

(Attēlam ir ilustratīva nozīme)

Stāstītājs: Valdis Kuzmins; Stāsta pierakstītājs: Valdis Kuzmins, Jana Kalve
Izmantotie avoti:

Würzburg - Riese FuMG 65 -- German Radar WWII - YouTube 

https://www.youtube.com/watch?v=1UB9XnKXUus 

Saistītās laikalīnijas

Saistītās tēmas

Saistītie objekti

Vācu armijas krasta apsardzības prožektora vieta Ušos un robežapsardzības postenis Kolkā

Kolkas ragā, izņemot vairākas ilgstošā laika posmā pārbūvētas jūras bākas, neplānoja militāru infrastruktūru, ne pirms Pirmā pasaules kara, ne Pirmā pasaules kara laikā, ne arī Otrajā pasaules kara laikā. Krasta aizsardzības baterijas plānoja būvēt Irbes jūras šauruma šaurākajā vietā starp Sirves pussalu un Miķeļtorņa bāku.

Vienīgie militāra rakstura nocietinājumi parādījās 1944. gada beigās, kad vācu armiju grupa “Ziemeļi” gatavojās atvairīt iespējamos padomju Baltijas kara flotes desantus. 1945. gada pavasarī, pēc ledus iziešanas, krasta aizsardzību Kolkas ragā īstenoja 532. artilērijas diviziona divas baterijas. 7. baterija ar četriem 75 mm lielgabliem un trijiem 20 mm zenītlielgabliem. 8. baterija ar četriem 88 mm zenītlielgabalaiem, trijiem 20 mm zenītlielgabaliem un 81 mm mīnmetēju. Pretdesanta kājnieku garnizonu veidoja viena no slavenākajām Vācu Kara flotes krasta aizsardzības vienībām – 531. artilērijas diviziona 5. rota. Lai gan pēc nosaukuma tā bija artilērijas vienība, bet pēc izmantošanas tā bija kājnieku vienība, kas savu kara ceļu iesāka 1941. gada jūnijā pie Liepājas. Tālāk šī vienība atradās Somijas jūras līča salu garnizonos un vēlāk piedalījās kaujās Sāremā salā. Diviziona paliekas pārformēja vienā rotā un, pastiprinot ar septiņiem prettanku lielgabaliem trijiem 20 mm zenītlielgabaliem, novietoja Kolkas ragā.

Padomju jūras desanta operācija tā arī nenotika un vācu vienības kapitulēja 1945. gada maijā.

Militāro infrastruktūru Kolkas ragā sāka izbūvēt pēc Otrā pasaules kara, kad šeit izvietojās padomju robežapsardzības posteņi un Kolka kā visa Kurzemes piekraste no Mērsraga līdz Lietuvas robežai kļuva par slēgto zonu

Mazirbes robežapsardzības tornis

Kādreizējais padomju robežsardzes novērošanas tornis atrodas pašā jūras krastā pie stāvlaukuma. Novērošanas torņi atgādina par padomju okupācijas laikiem, kad Mazirbe bija slēgtā pierobežas zona un civilpersonas jūras krastā drīkstēja iziet tikai noteiktās vietās un gaišajā diennakts laikā.

Robežsardzes tornis ir viens no vislabāk saglabājušamies šāda veida objektiem Latvijas piekrastē. Kāpšanai bīstams!

Padomju robežapsardzības postenis bija izvietots kādreizējās Jūrskolas ēkā un tam blakus atrodas labi saglabājies padomju robežsardzes tornītis. Mazirbes jūrskolas komplekss atrodas nedaudz vairāk kā 400m no pludmales torņa.

Nedaudz vairāk par 500m no torņa atrodas Mazirbes laivu kapsēta, ejot no torņa uz Sīkraga pusi (Ovišu virzienā)

Pūsēnu kāpa

Pūsēnu kalns atrodas nedaudz aiz Bernātiem, 20 min brauciena attālumā no Liepājas. Pūsēnu kalns ir augstākā piekrastes kāpa - 37 m augsta. No kāpas paveras skaists skats uz apkārtni. Šeit ierīkota taka līdz jūrai.

Pūsēna kalna tuvumā atrodas betona būve vairāku simtu metru garumā (visdrīzāk militārais mantojums).

Pastaiga pa meža takām un gar jūras krastu.

Karostas Ziemeļu mols un Baterija Nr.3

Latvijā garākais mols – Ziemeļu mols – būvēts 19. gadsimta beigās kā ļoti svarīga Liepājas Jūras cietokšņa un militārās ostas daļa. Mola garums ir 1800 metri, platums – 7,35 metri.

Ziemeļu mols ir viena no pirmajām Imperatora Aleksandra III ostas būvēm, kuru izveidoja laikā no 1890. līdz 1892. gadam pirms Karostas kanāla rakšanas. Mols kopā ar Ziemeļu, Dienvidu viļņlaužiem un Dienvidu molu veidoja Liepājas priekšostu.

Liepājas cietokšņa Baterija Nr. 3 atradās blakus Karostas Ziemeļu molam un bruņojuma ziņā tika plānota vislielākā. Izbūvēja platformas četriem 6 collu (152 mm) Kanē sistēmas 1892. gada modeļa lielgabalus, pieciem 11 collu (280 mm) 1887. gada modeļa lielgabalus un divus 57 mm Nordenfelda sistēmas prettrieciena lielgabalus, kā arī 18 9 collu (229 mm) lielgabalus un mortīras.

Šodien Baterija Nr. 3 ir visvairāk cietusi no valdošās dienvidu-ziemeļu jūras straumes, kas aiz Ziemeļu mola veido virpuļa efektu, tā rezultātā izskalojas lielgabalu platformu pamatus.

Ziemeļu mols aizsargā Liepājas ostas akvatoriju no Ziemeļrietumu vējiem. Šī ir liepājnieku un pilsētas viesu iecienīta vieta, kur vērot saulrietus un makšķerēt jūras zivis, kā arī vērot jūru dažādos laikapstākļos. Īpaši iespaidīgi - vētras laikā.

Pie Ziemeļu mola ierīkota plaša stāvvieta, kurā iespējams atstāt automašīnu. Apmeklētāju ērtībām pieejamas arī labierīcības un kafejnīca ar unikālu skatu uz jūru.