Embūtes baznīcas mūri - Otrā pasaules kara liecinieki

Foto: Embūtes TIC

Embūtes baznīca ir viena no spilgtākajām Otrā pasaules kara lieciniecēm Kurzemē. Gan artilērijas, gan citas šāviņu pēdas joprojām saskatāmas uz baznīcas mūriem un zvanu torņa. Vācu armija izmantoja baznīcu (kā daudzas citas Kurzemē un citviet) nepārvaramas aizsardzības mērķiem. Rezultātā baznīca nopostīta, padomju gados tā arī nav atjaunota

Embūtes kultūras piemineklis ir baznīca, kas būvēta no 1674. – 1684.gadam. Pirmā pasaules kara laikā baznīca nav cietusi. 1926. gadā baznīca tika remontēta, bet Otrā pasaules kara beigās baznīca nopostīta. Palikuši tikai mūri un zvana tornis, kurā var pamanīt artilērijas lādiņu atstātās pēdas.

Embūtes baznīca, Embūtes pils un Embūtes pilskalns bija galvenais šķēršļi Sarkanās armijas tanku uzbrukuma ceļā un  Lankas upes ieleja, kuras augstienēs tās atrodas. Laika posmā no 1944. gada 28. oktobra līdz 31. oktobrim Sarkanās armijas uzbrukums šeit tika apturēts un ļāva vācu virspavēlniecībai pievilkt nepieciešamās rezerves. 31. oktobrī padomu uzbrukums spēja pavirzīties līdz Šķerveles upei, apejot Lankas upes ieleju uz ziemeļiem no Embūtes pilskalna, un turpināt uzbrukumu Nīkrāces virzienā.

Mūsdienās aizvien vairāk jauno pāru šo vietu izvēlas par laulību ceremonijas vietu.

Stāstītājs: Valdis Kuzmins; Stāsta pierakstītājs: Valdis Kuzmins, Jana Kalve
Embute-APrusis.jpg
Embute3-KVolkovskis.jpg
Embutesbaznicasdrupas.jpg

Saistītās laikalīnijas

Saistītie objekti

Otrā pasaules kara kauju vietas pie Embūtes pilskalna un baznīcas

Otrā pasaules kara kauju vietas pie Embūtes pilskalna un baznīcas atrodas Embūtes dabas parkā, kas tiek dēvēts par Embūtes senleju. Dabas parks ir zīmīgs ar to, ka šī bija viena no pirmajām vietām Latvijā, kur sāka atkāpties ledājs. Dabas parka atrodas daudzi dabas, vēsturiskie un ģeogrāfiski interesanti objekti.

Otrais pasaules kara kaujas Embūtes senlejā

Sarkanā armija no 1944. gada 27. oktobra sāka uzbrukuma operāciju, kas tagad zināma kā 1. Kurzemes lielkauja, ar mērķi iznīcināt armiju grupu “Ziemeļi”. Sākotnējais plāns paredzēja 61. armijas uzbrukumu no Vaiņodes rajona virzienā uz ziemeļiem, lai nodrošinātu 5. gvardes tanku armijas iesaistīšanu panākuma attīstīšanai. Šajā sektora aizstāvējās vācu 30. grenadieru un 563. tautas grenadieru divīzija, kuras atbalstīja 14. tanku divīzija. Viena no galvenajām padomju uzbrukuma asīm atradās uz ceļa Vaiņode – Embūte – Nīkrāce – Skrunda, un tieši šeit tika plānota padomju tanku vienību izmantošana.

Galvenais šķērslis tanku ceļā bija Lankas upes ieleja, kuras augstienēs atrodas Embūtes baznīca, Embūtes pils un Embūtes pilskalns. Laika posmā no 1944. gada 28. oktobra līdz 31. oktobrim padomu uzbrukums šeit tika apturēts un ļāva vācu virspavēlniecībai pievilkt nepieciešamās rezerves. 31. oktobrī padomu uzbrukums spēja pavirzīties līdz Šķerveles upei, apejot Lankas upes ieleju uz ziemeļiem no Embūtes pilskalna, un turpināt uzbrukumu Nīkrāces virzienā.