Liepāja - dažādu vēstures notikumu krustcelēs
Liepājas iedzīvotāji bija vieni no pirmajiem, kuri Latvijā izjuta Otrā pasaules kara sākumu un vieni no pēdējiem, kuriem karš gan tiešā gan simboliskā ziņā beidzās visvēlāk. Otrais pasaules karš un padomju okupācija Liepājā beidzās tikai 1994. gadā, kad to atstāja pēdējās PSRS mantinieces - Krievijas - karaspēka daļas.
Pēc 1939. gada Molotova-Ribentropa pakta ietekmes sfēru robežu nospraušanas starp PSRS un nacistisko Vāciju, PSRS piespieda Latviju parakstīt savstarpējās palīdzības līgumu un atļaut izvietot savas militārās bāzes Latvijas teritorijā. 1939. gada oktobra beigās Liepājā ienāca pirmās Sarkanās armijas karaspēka daļas un izvietojās pilsētas ziemeļos – Kara ostā. Vienlaikus pilsētu atstāja viena no lielākajām tās minoritātēm – vācieši, kurus Hitlers repatriēja uz Vāciju un daļu okupētās Polijas.
1941. gads kļuva par traģisku gadu Liepājas vēsturē. 1941. gada jūnijā padomju vara deportēja vairākus simtus liepājnieku. Liepājas čekas mājā Republikas ielā 19, kas bija iesaukta par “Zilo brīnumu” apcietinājumā tika turēti un spīdzināti daudzi liepājnieki, kuri nesamierinājās ar padomju okupāciju. Karadarbība Liepāju skāra jau 1941. gada 22. jūnijā. Kaujas par Liepājas aizstāvēšanu padomju propoganda vēlāk centās padarīt par vienu no padomju varoņmītiem. Vācu okupācijas laiks atnesa jaunu traģēdiju – lielākā daļa Liepājas ebreju nogalināja vācu iniciētā holokausta epizodē Šķēdes kāpās. Karadarbības laikā pilsēta smagi cieta – karš pilsētā beidzās tikai 1945. gada 8. maijā. Tam sekoja otreizēja padomju okupācija, iedzīvotāju deportācija, padomju kara flotes bāzes izveidošana un pilsētas industralizācija, būtiski izmainot pilsētas iedzīvotāju sastāvu.
Tikai 1980. gadu beigās sabrūkot PSRS radās iespēja atjaunot Latvijas neatkarību. Liela nozīme šajā procesa bija Latvijas Tautas frontei, kuras bijušās Liepājas pilsētas nodaļas mītnē atrodas 2001. gada 21. janvārī atklātā ekspozīcija. Tautas frontes Liepājas nodaļa bija otra lielākā tūlīt pēc Rīgas nodaļas – tā apvienoja 13 000 biedru. Tieši no šīs vietas tika organizēti brīvprātīgo autobusi 1991. gada janvāra barikāžu laikā, lai dotos aizsargāt objektus Rīgā.
Saistītās laikalīnijas
Saistītās tēmas
Saistītie objekti
Liepājas muzeja ekspozīcija „Liepāja okupāciju režīmos"
Liepājas muzeja ekspozīcija „Liepāja okupāciju režīmos” atrodas Liepājā, Klāva Ukstiņa ielā 7/9.
Ekspozīcija atspoguļo laiku no 1939. gada līdz 1991. gadam gan divreizējā padomju, gan vācu okupācijas periodos. Liepājas iedzīvotāji bija vieni no pirmajiem, kuri Latvijā izjuta Otrā pasaules kara sākumu un vieni no pēdējiem, kuriem karš gan tiešā gan simboliskā ziņā beidzās visvēlāk.
Tikai 1980. gadu beigās sabrūkot PSRS radās iespēja atjaunot Latvijas neatkarību. Liela nozīme šajā procesa bija Latvijas Tautas frontei, kuras bijušās Liepājas pilsētas nodaļas mītnē atrodas 2001. gada 21. janvārī atklātā ekspozīcija. Tautas frontes Liepājas nodaļa bija otra lielākā tūlīt pēc Rīgas nodaļas – tā apvienoja 13 000 biedru. Tieši no šīs vietas tika organizēti brīvprātīgo autobusi 1991. gada janvāra barikāžu laikā, lai dotos aizsargāt objektus Rīgā. 1991. gada 23. augustā, Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas dienā, tika demontēts padomju varas simbols pilsētā – Ļeņina piemineklis. Vēlākos gados no tā Vācijā izgatavoja 500 bronzas zvanus – aizgājušo laiku simbolizējošus suvenīrus. Viens no šiem zvaniem redzams arī ekspozīcijā.
Otrais pasaules karš un padomju okupācija Liepājā beidzās tikai 1994. gadā, kad to atstāja pēdējās PSRS mantinieces - Krievijas - karaspēka daļas.
Muzejā regulāri tiek rīkotas tematiskas muzeja krājuma un mākslas darbu izstādes, kā arī lekcijas un tikšanās ar vēsturniekiem un nesenās Latvijas vēstures aculieciniekiem. Pašlaik muzeja ēka tiek renovēta un atjaunota ekspozīcija.
