Atmiņas no svešumā atstātās dienasgrāmatas - dienēšana Ķeguma HES

Jānis Jaunozoliņš. “Atmiņas no svešumā atstātās dienasgrāmatas” (16.08.1944.-13.10.1946.) Fragmenti.

Stacijā jau gaida pasažieru vilciens, ar kuru tad sākas ceļojums uz sen dzirdēto, bet vēl neredzēto Ķegumu. Noskaņojums visiem labs. Jūtamies kā īsti kareivji, kaut arī pavadoņi un komandieri ir tikai vācieši, kurus mēs paklusām saucam par fričiem.

Dienu un nakti kādai no mūsu grupām bija jāiet dežurēt pie katra ap Ķeguma spēkstaciju novietota štelhunga, t.i. četrstobra zenītlielgabala, starmetēja vai gaisa balona. Viens no četrstobru lielgabaliem novietots uz spēkstacijas jumta. Pienāk arī mūsu grupai pirmo reizi iziet pie balona un starmetēja. No rīta visiem jābūt uz izvadi, kur tad norīko sardzes maiņu. Saņemam ieročus, munīciju un unteroficiera vadībā dodamies pēri Ķeguma tiltam uz vienu no tālākajām šperštellēm (novietnēm). Mūs sadala pa divi pie katra balona un starmetēja, tad sīki iepazīstina ar apsargājamiem objektiem, uzdevumiem un noteikumiem, kaut gan to jau bijām apguvuši teorētiski un arī praktiski apmācību laikā. Bet vecā maiņa dodas uz nometni. Diena ir mierīga, un baloni gaidā. Jāpaskaidro, ka baloni bija pacelti gaisā visapkārt Ķeguma spēkstacijai un tiltam, lai ienaidnieka lidmašīnas zemuzlidojumos nevarētu izdarīt tiešos bumbu trāpījumus mērķim.

Visur, kur vien mēs ejam, kaut līdz virtuvei pusdienās, jāsoļo ar dziesmu. Ja dziesmu pēc komandas nevar uzsākt, tad atskan komanda “gulties, celties, skriet”, tādēļ mums ir izvēlēts dziesmas uzsācējs.

Bieži mūs aizsūta darbā kādas jaunas špērštelles ierīkošanā. Ap Ķegumu novietotas divas pretgaisa aizsardzības baterijas ar apmēram 48 baloniem, zenītlielgabaliem un starmetējiem.

Pa visu Ķegumā pavadīto laiku neviena ienaidnieka lidmašīna neielidoja balonu paceltajos režģos, jo baloni neļāva lidot zemu. Ķeguma tilts tā arī palika neskarts, kaut uzlidojumu tam bija daudz.

Izmantotie avoti:

Andersone, R. 2004. Ķeguma hidroelektrostacija. 74.lpp.

Saistītie objekti

Vācu armijas betona ugunspunkts Ķeguma HES ūdenskrātuvē pie Ņegas ietekas

Atrodas Ķeguma HES ūdenskrātuvē pie Ņegas ietekas (iepretim Ņegu mājām), tās kreisajā krastā. Viens no vizuāli un ainaviski iespaidīgākajiem un arī labāk saglabājušamies betona ugunspunktiem, ko apskalo Daugavas viļņi. To var redzēt jau pa lielāku gabalu. No krasta līdz ugunspunkta augšdaļai (apaugusi ar zāli) uzbūvēta laipa. Ugunspunkta betona sienās iemūrētas šaursliežu dzelzceļa (?) sliedes. No laipas puses var iekļūt tā iekšpusē. Šis ir viens no Daugavas kreisā krasta Pirmā Pasaules kara laika vācu armijas aizsardzības līnijas ugunspunktiem, kas vairāk vai mazāk izsekojami visā Daugavas kreisā krasta garumā. Minētā aizsardzības līnija ir liela mēroga militāra sistēma, kas līdz šim īsti nav novērtēta kā vienots veselums. Ugunspunkta paliekas var apskatīt, braucot ar laivu pa Ķeguma HES.

Vācu armijas betona ugunspunkts Ķeguma HES krasta augšdaļā iepretim Anduļiem

Atrodas ap 1,2 km austrumos no neliela strauta paplašinājuma (strauts ietek pie Lejasgrantiņiem) Ķeguma HES stāvā krasta nogāzes augšdaļā iepretim Anduļiem. Krasts šajā vietā ir apaudzis ar mežu un pamežu, tādēļ šo ugunspunktu no ūdenskrātuves puses pamanīs tikai acīgs vērotājs. Ugunspunkts ir labi saglabājies, jo to nav bojājusi krastu erozija. Šis ir viens no Daugavas kreisā krasta Pirmā Pasaules kara laika vācu armijas aizsardzības līnijas ugunspunktiem, kas vairāk vai mazāk izsekojami visā Daugavas kreisā krasta garumā. Minētā aizsardzības līnija ir liela mēroga militāra sistēma, kas līdz šim īsti nav novērtēta kā vienots veselums. Ugunspunktu var apskatīt, braucot ar laivu pa Ķeguma HES, jo tas atrodas privātā teritorijā.

Vācu armijas betona ugunspunkta paliekas Ķeguma HES ūdenskrātuvē iepretim Sidrabiņiem

Atrodas ap 0,25 km austrumos no Ķeguma HES ūdenskrātuves līča pie Silapūpēžiem, virzienā uz Jaunjelgavu, iepretim Sidrabiņu saimniecībai. Ugunspunkts ir ieslīdējis daļēji ūdenī un sadalījies vairākās daļās, atgādinot būvgružu kaudzi. Krasts – aizaudzis. Šis ir viens no Daugavas kreisā krasta Pirmā Pasaules kara laika vācu armijas aizsardzības līnijas ugunspunktiem, kas vairāk vai mazāk izsekojami visā Daugavas kreisā krasta garumā. Minētā aizsardzības līnija ir liela mēroga militāra sistēma, kas līdz šim īsti nav novērtēta kā vienots veselums. Ugunspunkta paliekas var apskatīt, braucot ar laivu pa Ķeguma HES. Ap 150 m rietumos no Daugavas krasta ūdenī ir ieslīdējušas vēl viena ugunspunkta paliekas.