Griezes nometne 1945.gadā – vieta, kur šķīda likteņi

IMG 20200715 122653

Vēsturnieks Roberts Sipenieks stāsta par atradumiem Griezes filtrācijas nometnes vietā

Nometnes vieta visdrīzāk ir izraudzīta tādēļ, ka atradusies tālu no iespējamām partizānu aktivitātēm. Nometne atradusies pie ceļa starp baznīcu un kapiem. Nav atrodamas ne mūru, ne baraku pēdas, taču zemē ir mazākas un lielākas iedobes, kas nozīmē, ka ieslodzītie dzīvojuši zem klajas debess un naktis pārlaiduši pašu izkašātās bedrēs, lai saltajās pavasara naktīs  kaut nedaudz spētu turēties pretī aukstumam.

Pēc Kurzemes cietokšņa kapitulācijas padevās ap 200 tūkstošu vīru no vācu bruņotajām vienībām, bet krievi gribēja tikt skaidrībā, ko šajā teritorijā kara gados darījuši arī citi vīrieši. Ja nebija nepārprotamu ziņu, tad visus no 16 līdz 60 gadus vecus pakļāva filtrācijai.

Nometnē Griezē ievietoja civiliedzīvotājus, bēgļus un, ļoti iespējams, nevācu militāro vienību karavīrus. Nedaudz tālāk pie Sāmaišu mājām bija vācu karavīru filtrācijas nometne.

Ja no nometnes kāds bēga, tika nošauts uz vietas. Cilvēki atceras, ka uz nometni no visas Kurzemes nākušas sievietes meklēt savus dēlus, vīrus.

Stāstītājs: R.Sipenieks; Stāsta pierakstītājs: Valdis Kuzmins
Izmantotie avoti:

saldus zeme, 26.10.2021.

IMG_20200715_122653.jpg
IMG_20200715_123017.jpg
IMG_20200715_123214.jpg
IMG_20200715_123218.jpg
IMG_20200715_123237.jpg
IMG_20200715_123312.jpg
IMG_20200715_123507.jpg
IMG_20200715_123538.jpg
KRIEGSGEFANGENER_žetons.jpg

Saistītās tēmas

Saistītie objekti

Sarkanās armijas gūstekņu filtrācijas nometne Griezē un Griezes baznīca

Grieze atrodas pie Latvijas - Lietuvas robežas vietā, kur Vadakste ietek Ventā. Griezes baznīca celta 1580. gadā, bet draudze pastāvējusi vēl pirms 1567. gada. Baznīca vairākas reizes pārbūvēta – 1769. gadā, 1845. gadā, bet 1773. gadā iebūvētas pirmās ērģeles. Gan baznīcas altārglezna, gan arī abi zvani zuduši dažādu iemeslu dēļ.

Baznīcas dārzā atrodas kapi, kur apglabāti baznīcai piederīgi un dižciltīgi cilvēki. Viens no tiem ir Griezes ērģelnieks Fridrihs Bariss un viņa sieva Šarlote, kuriem uzstādītais piemineklis arī šobrīd atrodas pie baznīcas sakristejas. Dievnama dienvidu pusē apglabāti 32 Lielā Ziemeļu karā kritušie zviedru karavīri. Kapos apglabāti arī 110 Pirmajā pasaules karā kritušie vācu armijas karavīri, kuriem 1930.gadā uzstādīts piemineklis.

Otrā pasaules kara laikā baznīca cieta, kad 1944. gada oktobra beigās fronts līnija nostirpinājās gar Ventas upi un Griezes baznīcas apkārtnē atradās vācu 225. kājnieku divīzija. Kad 1944. gada 19. novembrī padomju 4. triecienarmijas sāka uzbrukumus pāri Ventas upei, baznīcas dienvidu sienā trāpīja vairāki artilērijas šāviņi, tika stipri bojāts baznīcas tornis.

Pēc armiju grupas “Kurzeme” kapitulācijas Sarkanās armijas Ļeņingradas fronte atskaitījās par gūstā saņemtajiem – kopā 284 171 cilvēkiem. 7493 bija no vācu gūsta atbrīvotie Sarkanās armijas karavīri. Gūstā padevās 48 vācu ģenerāļi. Atbilstoši armiju grupas “Kurzeme” kapitulācijas laikā iesniegtajiem dokumentiem karavīru skaits bija apmēram 185 000. Pārējie filtrācijai pakļautie gandrīz 100 000 cilvēku bija Kurzemes civiliedzīvotāji un PSRS bēgļi, jo padomju Ļeņingradas frontes 1945. gada 10. maija pavēlēja pakļaut filtrācijai visus vīriešus vecumā no 16 līdz 60 gadiem.

Sarkanajā armijā, atšķirībā no citu valstu bruņotajiem spēkiem, karagūstekņu pārbaudi, apsardzi, uzturēšanu un apsargāšanu īstenoja nevis armijas vienības, bet iekšlietu struktūras – Valsts Drošības Tautas Komisariāts. Filtrācijas galvenais uzdevums bija atklāt PSRS un padomju  okupēto valstu pilsoņus, kas piedalījās karadarbībā Vācijas pusē. Sagūstītos vācu karavīru pārbaudīja, lai atklātu iespējamos kara noziegumu veicējus.

Griezes baznīcas apkārtnē karagūstekņu filtrācijas nometne atradās no 1945. gada 10. maija līdz 17. jūnijam. Iespējams nometni šeit izvietoja, jo Griezes baznīca atradās tuvu galvenajiem ceļiem. Apkārtnē joprojām labi saskatāmas bedres zemē, kur aukstajās naktīs nometnes gūstekņi slēpās no aukstuma apsedzoties ar to, kas bija pieejams. Šajā laikā sarkanarmieši baznīcas iekštelpās veica ievērojamus postījumus (tika izvesti visi soli – „kara vajadzībām”, nodarīti bojājumi kancelei,  iznīcinātas ērģeles u.c. postījumi). Pašā baznīcas ēkā ierīkoja veļas mazgātavu.

Pēdējais dievkalpojums baznīcā bija 1950.gadā un draudze beidza pastāvēt. Pēc draudzes likvidēšanas, arī vēlāk nonākot Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības pārraudzībā, baznīca netiek remontēta iet bojā. Tomēr ēka zem jumta stāv līdz pat 1960.- 70.gadiem. Baznīca cieta 1961. gada vētras laikā un 1968. gadā atlikušos interjera elementus izglāba Rundāles pils darbinieki.

Kopš 2003. gada baznīcas sakopšanas un atjaunošanas darbā iesaistījās domubiedru grupa no Rīgas draudzēm. Līdz šim brīdim ir veikta baznīcas mūru konservācija un pakapēniska torņa atjaunošana.