Rēzeknes bombardēšana 1944.gadā
Rēzeknes bombardēšana norisinājās 1944.gada Lieldienās, un tās rezultātā tika iznīcināta liela daļa pilsētas būvju un nogalināti vairāki desmiti civiliedzīvotāju, kamēr vēl vairāki tūkstoši palika bez pajumtes. Cilvēki, kas piedzīvojuši šos notikumus uz savas ādas un var par tiem mums pāstāstīt, tajā laikā bija vēl tikai bērni. Viens no viņiem arī šī stāsta autors.
Tas bija ap Lieldienām. Mēs dzīvojām Rēzeknē, netālu no ezera. Krievu lidmašīnas, bumbvedēji diezgan augstu lidoja un meta skrejlapas, ka pilsēta tiks bombardēta un iedzīvotājiem jāevakuējas. Savukārt vāciešu iznīcinātāji augstāk nevarēja lidot un apšaudīt tos bumbvedējus. To pirmo nakti nebija bombardēšanas, un tad mēs izbraucām uz laukiem, uz Maltas pusi, lai muktu prom. Tomēr nebija bombardēšana un mēs atgriezāmies atpakaļ. Nākamajā dienā atkal tas pats atkārtojas ar skrejlapām, bet vairs neticējām, neaizbraucām un palikām. Nākošajā dienā atkal met skrejlapas, iznīcinātāji tur šaudās un atkal it kā neticējām un palikām. Māte kaut kur bija aizgājusi, mājā bija tikai tēvs un mēs bērni. Tēvs visu laiku sēdēja un klausījās radio. Pirmās bumbas sprāga naktī tālāk no mums, tad sprāga ezerā, kur arī cilvēki gāja bojā, un tad viena bumba sprāga mūsu mājas vienā galā, un to visu pusi ēkas izārdīja. Tēvs protams skrēja skatīties kas ar bērniem, bet tie visi gulēja, es biju vecākais, bet bija vēl 2 māsas un brālis, kas bija vismazākais, tikai 1941.gadā dzimis, maziņš pavisam. Visi izmukām pa logu, jo durvis bija aizbrucinātas un ārā netikām, tad tēvam palīdzēja kaimiņi mūs visus izcelt pa logiem, un tur bija pagrabs pagalmā, kur mēs patvērāmies. Tās raķetes apgaismošanas jau bija daudz izmestas un varējām no sava pagalma redzēt to postu, visu pilsētu sabumboja ļoti smagi. Pēc tam mēs vairs savā mājā neatgriezāmies un nedzīvojām. Kaut kad vēlāk braucām skatīties, un tur viss bija pilnībā pārveidots. Sākumā pēc bombardēšanas pārcēlāmies pavisam netālu pie attāliem radiem, kuriem bija atbrīvojusies puse mājas, jo meita bija ar savu vīru aizmukusi uz Ameriku bēgļu gaitās. Pēc tā gadījuma tēvs ar citiem vīriem sev jau gatavoja bunkuru mežā, ja nu kas atkal nāk, lai var tur mukt slēpties. Vēlāk jau tad, kad vācieši atkāpās, bija gadījums, kad pie mums atnāca viens vācieties, viņam rokas granāta bija rokās, un pieprasīja iedot viņam ēdienu, māju saimniece, kas mūs izmitināja atdeva vistas, olas un citus labumus. Tad pēc tam ienāca krievi, kas arī apmetās mūsu pagalmā, un tā kā tur bija daudz sieviešu, viņas mūs visus mazos cienāja ar šokolādi. Bet tie arī nebija ilgi.
Saistītās laikalīnijas
Saistītās tēmas
Saistītie objekti
Skultes lidmašīna IL-28
Atrodas Mārupes novadā Skultes ciemā netālu no Starptautiskās lidostas “Rīga”.
Skulte bija viens no tipveida ciematiem, kas tika izveidots Padomju armijas militārpersonām. Tur atradās aviācijas vienība, kas 1941. gadā veica Berlīnes u.c. pilsētu bombardēšanu, kā arī piedalījās Baltijas valstu okupācijā. 1978. gadā tur uzstādīja vides objektu - lidmašīnu IL-28, lai izceltu Padomju armijas lidotāju nopelnus 2. pasaules karā.
Pēc kara Padomju Savienība turpināja aktīvu bruņošanās politiku. IL-28 bija pirmais, visvairāk ražotais padomju reaktīvais bumbvedējs. No tāda paša modeļa lidmašīnas 1953. gadā tika nomesta pirmā sērijveida atombumba RDS-4 (“Tatjana”), lai pārbaudītu armijas spēju veikt uzbrukumu pēc kodolsprādziena. Lidmašīnai bija dažādas modifikācijas. Izmēģinājumos tā sasniedza ātrumu 906 km/h, pārvadājot vairākas tonnas smagu kravu un veicot 2445 km garu lidojumu. To vadīja 3 cilvēku apkalpe.
Lidmašīna nav tikai militārā mantojuma liecinieks, bet arī ideoloģijas simbols. 2010. gadā, atzīmējot Padomju armijas uzvaru pār Vāciju, lidmašīna tika atjaunota. Bijuši arī vairāki nesekmīgi mēģinājumi to demontēt kā Latvijas okupācijas režīmu slavinošu objektu.
Mūsdienās var aplūkot lidmašīnu, kā arī gūt priekštatu par Padomju armijas militārpersonām būvētu ciematu.
Latvijas Okupācijas muzejs
2021.gada rudenī Latviešu Strēlnieku laukumā atklāts pārbūvētais Okupācijas muzejs. Kamēr norit ekspozīciju ierīkošana, daļa ekspozīcijas un izstādes apskatāmas pagaidu muzeja telpās Raiņa bulvārī 7, netālu no Brīvības pieminekļa. Par aktuālo informāciju lūgums interesēties muzeja tīmekļa vietnē www.okupacijasmuzejs.lv vai zvanot pa tālruni +371 67 211 030.
Latvijas Okupācijas muzejs ir dibināts 1993. gadā. Tas glabā ilgstoši noklusēto vēstures stāstu par Latvijas valsts, tautas un zemes likteni divu svešu totalitāru varu pakļautībā no 1940. gada līdz 1991. gadam. 2012. gada sākumā muzeja krājumā bija vairāk kā 50 000 vienību (dokumentu, fotogrāfiju, rakstisko, mutvārdu un materiālo liecību, priekšmetu un piemiņas lietu). Muzeja speciālisti ierakstījuši vairāk nekā 2000 videoliecību, un tas ir viens no lielākajiem okupācijas tēmai veltītajiem krājumiem Eiropā. Notikumi, kas skāra Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājus ir spilgta liecība par tautu pieredzi atrodoties divu totalitāru režīmu varā.
Mūsdienās šeit var aplūkot vairākas ekspozīcijas. „Nākotnes Nams” ir pazīstamā Amerikas latviešu arhitekta Gunāra Birkerta Okupācijas muzeja pārbūves un piebūves projekts un ar to saistītā muzeja jaunā ekspozīcija. Iespēja iepazīt izstādi “Čekas vēsture Latvijā”, kas atrodas “Stūra mājā”.
