Nostāsti par nogrimušo tehniku
Līdz mūsdienām Latvijā saglabājušies neskaitāmi nostāsti par purvos un ezeros nogrimušu tehniku. Tikai retais no tiem ir patiess.
Laikam katram sevi cienošam ezeram vai purvam Latvijā ir kāda leģenda par nogrimušu tanku, vai vismaz kravas mašīnu. Tās ir modernās teikas, kuras atrod dzirdīgas ausis atkal un atkal. Ja ticētu katram šādam stāstam, tad liktos, ka abu karojošo pušu mērķis ir bija ne tik daudz uzvarēt pretinieku, bet nogremdēt iespējami vairāk tehnikas kādā dūksnājā. Visbiežāk šie stāsti ir sagudroti jau pēc kara beigām un nav nekas cits, kā savdabīga tautas folklora. Šāda tipa leģendas ceļo no mutes mutē, katram stāstītājam pieliekot savu domu un versiju par tālā notikuma vietu, atrisinājumu un galu galā arī pašu notikuma vaininieku. Tā, pat ļoti ticams un uz vēsturiskiem notikumiem balstīts stāsts laika gaitā apaug ar pamatīgu velēnu un smagā mašīna kļūst par tanku, bet necila ceļmalas munīcijas krautuve - par nogāzušos lidmašīnu tuvējā ezeriņā. Tomēr, nav dūmu bez uguns un daudzām leģendām ir kaut vai neliels, bet patiess pamats – to pierāda atrastās lidmašīnas Ērgļu novada Palšu purvā, pie Liepājas un citur Latvijā. Skaļākais gadījums Latvijas vēsturē saistāms ar 1999.gada vasarā, purvā pie Pienavas atrastajiem padomju tankiem T-34 un IS-2. Entuziasti abus tankus no purva izvilka, taču vēlāk ap tiem sākās dažādas ar īpašumtiesībām saistītas nesaskaņas. Šobrīd abi tanki ir restaurēti un apskatāmi Militārās tehnikas muzejā Sventē. Pēc šī notikuma tehnikas meklētāji kļuvuši daudz uzmanīgāki un vairs skaļi nelielās par saviem atradumiem, lai gan tos noslēpt būtu diezgan problemātiski, jo tanks nav kabatā ieliekams. Dažkārt leģenda ir patiesa, taču līdz brīdim, kad pie tās pierādīšanas ķeras meklētāji tā piedzīvojusi jau pamatīgas izmaiņas. Tā tas bija gadījumā ar kādu smago auto, kuru vācieši nogremdējuši Tukuma ezerā. Ziemas laikā pārbaudot ar magnetometru ezera gultnē tiešām konstatēts pamatīgs metāla daudzums, kas saskanēja ar aculiecinieka teikto. Tomēr ūdenslīdējam pārmeklējot ezera dzelmi atklājies, ka tur ir tikai izmētāta munīcija – artilērijas šāviņi. Kad atklājums pavēstīts notikuma aculieciniekam, viņš tikai spējis saķert galvu, jo atcerējies, ka pašu mašīnu 1950.gados no ezera izvilkuši sarkanarmieši, bet ezera dzelmē palikusi daļa no mašīnas kravas, kas izvilkšanas procesā izbirusi. Līdzīgs stāsts ir arī par Jumurdas ezeru, kur pēc aculiecinieku nostāstiem 1944.gadā bija nokritusi kāda vācu izlūklidmašīna. Pēc ilgstošiem meklējumiem nekas gan netika atrasts, tomēr, visbeidzot, kāds no vietējiem atcerējies, ka lidmašīnu jau 1952. gadā no dzelmes izvilkuši padomju karavīri.
Daudz biežāk meklētājiem nākas vilties, jo norādītajā vietā nav nekā, vai arī izdodas atrast padomju laika mantojumu – traktoru daļas, nogrimušus pontonus, mucas utml. lūžņus, kurus bērni spēlējoties noturējuši par kara laika mantojumu.
Kuriozs ir kāds stāsts par betona kanalizācijas grodu ar metāla vāku, kas pēc bērnu nostāstiem ir „bijis tanks, kur laikam iekšā ir bijuši arī kritušie tankisti, jo dikti smirdējis.”
Realitātē mūsdienās Latvijā salīdzinoši bieži atrod dažādas lidmašīnas, bet no tankiem – to detaļas, visbiežāk tanku ķēžu daļas, riteņus un remonta instrumentus, retāk – bruņu fragmentus. Salīdzinoši nesen kāda entuziastu Liepājas pusē atrada saspridzinātu vācu triecienlielgabalu Sturmgeschütz IV, kuru pacietīgā darbā restaurēja.
Kāpēc tanki un lidmašīnas atrodami ezeros un purvos? Purvi un ezeri klāj vairāk nekā 10% Latvijas teritorijas. Kara darbība norisinājās visā Latvijā, tāpēc dažkārt sadursmes un kaujas notika arī purvainās vietās. Vēl daudzus gadus pēc Otrā pasaules kara beigām sīvāko cīņu vietās mētājās sašauta, vai neilgi pēc kara saspridzināta tehnika. To vairāku gadu garumā pamazām vāca un nogādāja Liepājā „Sarkanā Metalurga” metāla kausēšanas krāsnīs. Taču tehnikai, kas kaujas laikā bija iestigusi kādā purvā, neviens īpaši pakaļ nesteidzās – bieži par to pat nezināja. Savukārt sašautās lidmašīnas piloti centās novirzīt vietās, kur iespējama salīdzinoši „mīkstāka nosēšanās” – ezeros un purvos, kur tās nogrima. Otra izplatītākā versija ir tehnikas iznīcināšana to speciāli nogremdējot – lai neatstātu pretiniekam.
Rescue of a tank T 34 out of the Pienava bog, Latvia - YouTube
Saistītās laikalīnijas
Saistītie objekti
Piemineklis Ziemassvētku kauju piemiņai Pienavā
Atrodas Tukuma novadā, autoceļa A9 malā, aptuveni kilometra attālumā aiz Pienavas Liepājas virzienā.
Piemiņas zīme ir uzstādīta vietā, kuras apkārtnē norisinājās Trešā Kurzemes lielkauja jeb Ziemassvētku kaujas 1944.gadā. 2.pasaules kara beigās Latvijas teritorijā bija izveidojusies savdabīga situācija. Kurzemē atradās Vācijas armijas spēki, kurus Sarkanā armija centās likvidēt vai nepieļaut to iesaistīšanu kaujās Austrumprūsijā vai Berlīnes apkārtnē. “Kurzemes cietoksnis” – visbiežāk sastopamais apzīmējums, lai raksturotu kaujas Kurzemē no 1944.gada līdz 1945.gadam. “Kurzemes lielkaujas” bija Vācijas armijas karadarbība Sarkanās armijas vērienīgo uzbrukumu atvairīšanai. Cīņās Kurzemē aktīvi piedalījās arī latviešu leģionāri.
Mūsdienās var aplūkot piemiņas vietu. Apkārtnes klajie lauki bez senākās apbūves ir karadarbības liecinieki.
Ziemassvētku kauju muzejs un brīvdabas ekspozīcija
Atrodas Jelgavas novadā, Valgundes pagastā, “Mangaļu” mājās.
Ziemassvētku kauju muzejs ir Latvijas Kara muzeja filiāle. Atklāts 2005. gadā un atrodas vietā, kur apkārtnē norisinājās Ziemassvētku kaujas. Cīņu vietās joprojām ir saglabājušies unikāli 1. pasaules kara nocietinājumi.
Ziemassvētku kaujas, iespējams, ir zināmākais un dramatiskākais 1. pasaules kara notikums Latvijas vēsturē. Tas ieņem īpašu vietu latviešu militārajā un kultūras vēsturē. Cīņas galvenokārt asociējas ar latviešu strēlnieku uzbrukumu Vācijas armijas vienībām, kas notika īpaši skarbos un nelabvēlīgos apstākļos. Nebijis gadījums, kad vērienīga kaujas operācija bija sākusies bez artilērijas atbalsta.
Mūsdienās var aplūkot izstādi, kur redzami kauju vietās atrasti priekšmeti. Muzeja iekštelpu ekspozīcijai ir noteikts darba laiks, savukārt brīvdabas 1.pasaules kara fortifikāciju ekspozīcija un izstādes apskatei pieejamas apmeklētājiem katru dienu. Muzeja apkārtnē ir izveidoti tūrisma maršruti un izziņas takas.
Piemiņas vieta Kurzemes cietokšņa aizstāvjiem pie Rumbām
Atrodas Tukuma novadā, autoceļa A9 malā, 500 m no pagrieziena uz Lesteni Rīgas virzienā.
Piemiņas vieta izveidota 1991. gadā Rumbu māju tuvumā, kuru apkārtnē noritēja aktīva karadarbība. Tas ir veltījums “Kurzemes cietokšņa” aizstāvjiem, kuri 2. pasaule karā cīnījās pret Sarkano armiju. Kaujas bija nozīmīgas, jo tās uz laiku apturēja Sarkanās armijas pilnīgu Latvijas okupāciju. Aptuveni 300 000 Latvijas iedzīvotāju emigrēja, izvairoties no Padomju režīma veiktajiem noziegumiem pret civiliedzīvotājiem.
2. pasaules kara beigās Latvijas teritorijā bija izveidojusies savdabīga situācija. Kurzemē atradās Vācijas armijas spēki, kurus Sarkanā armija centās likvidēt vai nepieļaut to iesaistīšanu kaujās Austrumprūsijā vai Berlīnes apkārtnē. “Kurzemes cietoksnis” – visbiežāk sastopamais apzīmējums, lai raksturotu karadarbību Kurzemē no 1944.gada līdz 1945.gadam. “Kurzemes lielkaujas” bija Vācijas armijas cīņas Sarkanās armijas vērienīgo uzbrukumu atvairīšanai. Kurzemes cietoksnis beidza pastāvēt īsi pēc Vācijas kapitulācijas.
Mūsdienās var aplūkot piemiņas un atpūtas vietu, kas kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas bija populāra starp latviešu leģionāriem.
Kara tehnikas kolekcija Sventē
Kara tehnikas ekspozīcija atrodas līdzās viesnīcai “Sventes muiža”.
Daugavpils rajona Sventes muižas militārās tehnikas muzejā var apskatīt padomju armijas tankus - vidējo tanku T-34 un smagos tankus IS-2 un IS-2M, kas nosaukti par godu Staļinam, bruņotas desanta izlūkmašīnas BRDM-2 un BRDM-1, militāros transportlīdzekļus Jeep Willys un GAZ-67, pašgājējus, lielgabalus un citas tehnikas vienības. Vienīgā šāda veida kolekcija Baltijas valstīs.
Kurzemes cietokšņa muzejs Zantē
Atrodas Tukuma novada Zantes pagastā.
Kurzemes cietokšņa muzejs ir bagātīgi veidota privātkolekcija, kas pašiniciatīvas ceļā tapusi par tūrisma objektu. Ekspozīciju saturs orientēts uz Latvijas militārās vēstures tēmām, kā arī novadpētniecību. Galvenā uzmanība veltīta 2. pasaules karam, kad Kurzemē notika karadarbība.
Kurzemes cietoksnis un Kurzemes katls – visbiežāk sastopamie apzīmējumi, lai raksturotu kaujas Kurzemē no 1944.gada līdz 1945.gadam starp Vācijas un Sarkano armiju. Cīņas jeb “Kurzemes lielkaujas” bija ievērojamas ar to, ka daļēji izolētā teritorijā Vācijas armija atvairīja vērienīgus Sarkanās armijas uzbrukumus laikā, kad Berlīne bija Sabiedroto armiju ieņemta un Vācija bija kapitulējusi.
Īpaši izceļamas ir Latviešu leģiona vienības, kas bija vienas no labākajām kaujas vienībām Kurzemē. Viņi ticēja, ka cīņas dos iespēju tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju izvairīties no Sarkanās armijas noziegumiem pret civiliedzīvotājiem. Karadarbība nesa upurus un izdzēsa nozīmīgas, kultūrvēsturiskas vērtības. Ilgi pēc kara beigām Kurzeme bija pārpildīta ar kara lieciniekiem - karavīru kapiem, iznīcinātas tehnikas paliekām, bruņojumu un agrākajiem ierakumiem.
Mūsdienās var iepazīties ar daudzveidīgām iekštelpu un brīvdabas ekspozīcijām vietā, kas ir bijusi daļa no Kurzemes cietokšņa cīņu vēstures.
Piemiņas zīme Hermanim Faulam
Atrodas lauku ceļu krustojumā, pagriežoties no ceļa, kas ved no Pienavas uz Džūksti.
Piemiņas vieta H. Faulam, un deviņiem vācu un latviešu kareivjiem, kas šajā vietā 1944. gada 27. decembra kaujā krita (ticami, ka viņi tika uzspridzināti ar tiešu lielgabala šāviņa trāpījumu) un kuri no tā brīža tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem, jo netika atrastas ne mirstīgās atliekas, ne arī kādi dokumenti vai jebkas cits, kas apliecinātu viņu identitāti.
Izbrauciens ar kuģīti ZEZER Cieceres ezerā
Rīgas - Liepājas šosejas malā Brocēnos, Cieceres ezera krastā, blakus stāvlaukumam apmeklētājus gaida atpūtas kuģītis “Zezer”, kas piedāvā iespēju iepazīt Cieceres ezeru un noklausīties kapteiņa vai audiogida stāstījumu četrās valodās (latviešu, lietuviešu, angļu un krievu) par ezeru un 2.Pasaules kara norisēm tā tuvumā, tranšejām abos ezera krastos un uz Ozolu salas un nogrimušo tanku ezerā, kā arī par to, kas atrodas Cieceres ezera krastos, par Brocēnu pilsētu, tās attīstību un mūsdienām. Kuģītis piedāvā dažāda veida braucienus - izzinošos, publiskos, individuālos un korporatīvos, kā arī svinēt dzīves īpašos mirkļus.
