Ņegas upes tilta glābšana no uzspridzināšanas

Ņega vēl pagājušā gadsimta 40. gadu kartēs tiek saukta par Melderupi. Līdz ar Ķeguma HES izbūvi, tās pēdējie 2,6 km tika uzpludināti, veidojot vairāk kā 100 m platu upītes paplašinājumu. Lai nodrošinātu Ķeguma HES būvi ar granti, Ņegas austrumu krastā izveidoja karjeru, bet pāri upei – dzelzceļa tiltu. Pa 6 km garo dzelzceļa līniju granti ar šaursliežu dzelzceļa palīdzību transportēja līdz HES jaunbūvei. Pirmie divi dzelzceļa vietas kilometri ir redzami gan dabā, gan LIDAR kartēs. Tālāk dzelzceļa vieta sakrīt ar mūsdienu Jaunjelgavas – Ķeguma ceļu (P85). Ņegas rietumu krastā, ziemeļos ap 0,2 km ziemeļos no Tiltsargu mājām (saimniekiem atmiņas par Otrā Pasaules karu un ar to saistītiem notikumiem šajā vietā) ir avots – populāra ūdens ņemšanas vieta. Ņegas apkaimē noritējusi aktīva militārā darbība abos 20. gs. pasaules karos. Ja palūkojas LIDAR kartēs un dabā, ziemeļos no P85 ceļa un upes krastos ir redzamas ierakumu pozīcijas. Dienvidos no P85 ceļa, Ņegas uzpludinātai daļai no dienvidrietumiem piekļaujas ap 0,8 km gara kāpu grēda, kuras virsotne un nogāzes ir ierakumu izraibinātas. Nelielā meža ceļa, kas savieno P85 ceļu ar Liepdegumu mājām, malā ir atsevišķi stāvoša kāpa, kuras nogāzēs esošās taisnstūrveida bedres liecina, ka šeit atradušās ēkas, vai noliktavas. Minēto kāpu no ziemeļiem un rietumiem apjož ap kilometru gara ierakumu josla. Cilvēka veidotas negatīvas reljefa formas redzamas arī dienvidos no P85 ceļa. Blīvs ierakumu un ēku vai/un noliktavu tīkls (dažāda lieluma bedres tīkls ir dabā un LIDAR kartēs redzams arī Ņegas austrumu krastā starp P85 ceļu un Širmeļupīti. 1,8 km austrumos no Ņegas atrodas Lezmaņu brāļu kapi. Līdz tiem var aiziet pa nelielo meža ceļu, kas izlokas Ņegas un Širmeļupītes apkaimē. Latvijas Nacionālās bibliotēkas kartē ““Zusammendruck Riga, Gezeichet u.gedruckt v.d. Vermessungs”” iezīmētā trešā (uz dienvidiem tālākā) ierakumu līnija LIDAR kartēs un dabā ir labi saskatāma arī mūsdienās – gadsimtu vēlāk.

Atrodas Ķeguma HES ūdenskrātuvē pie Ņegas ietekas (iepretim Ņegu mājām), tās kreisajā krastā. Viens no vizuāli un ainaviski iespaidīgākajiem un arī labāk saglabājušamies betona ugunspunktiem, ko apskalo Daugavas viļņi. To var redzēt jau pa lielāku gabalu. No krasta līdz ugunspunkta augšdaļai (apaugusi ar zāli) uzbūvēta laipa. Ugunspunkta betona sienās iemūrētas šaursliežu dzelzceļa (?) sliedes. No laipas puses var iekļūt tā iekšpusē. Šis ir viens no Daugavas kreisā krasta Pirmā Pasaules kara laika vācu armijas aizsardzības līnijas ugunspunktiem, kas vairāk vai mazāk izsekojami visā Daugavas kreisā krasta garumā. Minētā aizsardzības līnija ir liela mēroga militāra sistēma, kas līdz šim īsti nav novērtēta kā vienots veselums. Ugunspunkta paliekas var apskatīt, braucot ar laivu pa Ķeguma HES.

Atrodas ap 0,1 km austrumos no Ķeguma HES ūdenskrātuves līča pie Silapūpēžiem, virzienā uz Jaunjelgavu. Ugunspunkts ir ieslīdējis daļēji ūdenī, apaudzis ar kokiem, krūmiem un citu veģetāciju un nezinātājam pa lielāku gabalu no ūdens puses var atgādināt lielāku akmeni. Viens no orientieriem ir uz tā augošs bērzs. Šis ir viens no Daugavas kreisā krasta Pirmā Pasaules kara laika vācu armijas aizsardzības līnijas ugunspunktiem, kas vairāk vai mazāk izsekojami visā Daugavas kreisā krasta garumā. Minētā aizsardzības līnija ir liela mēroga militāra sistēma, kas līdz šim īsti nav novērtēta kā vienots veselums. Ugunspunkta paliekas var apskatīt, braucot ar laivu pa Ķeguma HES. Ap 150 m austrumos no Daugavas krasta ūdenī ir ieslīdējušas vēl viena ugunspunkta paliekas.

Nomaļa un grūtāk pieejama vieta – plašs meža masīvs ap 200 m rietumos no Ņegas upītes un ap 0,5 km dienvidrietumos no Ņegas uzpludinājuma. Uz minēto vietu ieteicams doties ar kājām, vai divriteni, izmantojot LIDAR kartes un ģeogrāfiskās koordinātas. Minētajā vietā dabā atrodas ap kilometru garš (R – A virzienā) un puskilometru plats (Z – D virzienā) iekšzemes kāpu valnis, kas klāts ar skujkoku mežu. Kāpu masīva ziemeļu un austrumu nogāžu augšdaļās atrodas labi saglabājušies ierakumi, domājams, no Otrā Pasaules kara laika. Harijs Jaunzems (kādreizējais Ķeguma HES inženieris) uzskata, ka šajā apkaimē atradies (konkrēts punkts nav zināms) Otomāra Oškalna formētais Sarkanās armijas partizānu vienības bunkurs.

Pirmā Pasaules kara laika vietas (ceļa) vārds – “Prinz – Leopold Straße” – Prinča Leopolda ceļš. Ap 7 km garš vēsturisks meža ceļš vai tā vieta, kas sākās pie Lielā Kūrfirstu dambja (Große Kurfürsten Damm) un Ķeizerdambja (Kaiser - Damm) savienojuma vietas pie t.s. Kurzemes pieminekļa (Kurland Denkmal) un izvijas cauri mežam Birzgales virzienā, savienojoties ar Pirmā Pasaules kara laika šaursliežu dzelzceļa līniju: Lāčplēsis – Latgaļi. Rietumos no ceļa un ap  2 km dienvidos no Kurzemes pieminekļa (Kurland Denkmal) vietas atrodas Pirmā Pasaules kara laika šautuve. Mūsdienās Prinča Leopolda ceļu var iziet ar kājām, izbraukt ar riteni un auto (piemērotos apstākļos). Ceļš šķērso Konupīti un Ņegas pieteku.

Domājams, ka vācu armijas karavīri, ilgstoši uzturoties Daugavas kreisā krasta frontē, nosauca šo ceļu Bavārijas prinča Leopolda (1846. – 1930.) vārdā, kurš Pirmā Pasaules kara laikā vadīja Vācijas un Austroungārijas spēkus Austrumu frontē.