Par Jēkabpilī 1. Pasaules karā nošautiem 3.Kaukāza strēlnieku pulka karavīriem par musināšanu nepakļauties pavēlēm

Avots: Iluta Bērziņa, Jēkabpils Vēstures muzeja Galvenā krājuma glabātāja

1916.g.18.maijā Ģēģeru pusmuižas drupās (~7km uz D no Jēkabpils aiz Brodiem) plkst. 20.30 tika nošauti 3.Kaukāza strēlnieku pulka karavīri par musināšanu nepakļauties pavēlēm. Soda izpildi vadīja praporščiks Ravņjaļičevs.

1916.g. martā Jēkabpils placdarmā notika sīvas cīņas. Te Ziemeļu frontes virspavēlnieks N. Ruzskis bija plānojis pārraut vācu 8.armijas fronti ar tālu ejošiem plāniem – ieņemt Paņevežu. Taču tikai uzbruka sākumā 5.armijas daļām Jēkabpils rajona atsevišķās vietās izdevās pavirzīties uz priekšu 2 līdz 3km. Ienaidnieka prettrieciens piespieda tās atgriezties izejas pozīcijās.

5.armijā pastiprinājās pretkara propaganda. Daugavpils iecirknī 6.Sibīrijas strēlnieku korpusa daļas pat atteicās izpildīt kaujas pavēles. Neapmierināto vidū bija arī Jēkabpils placdarma frontē izvietotās 5.armijas 3.Kaukāza strēlnieku pulka karavīri. Virsniekiem ziņu pienesēji nosauca tos vārdus, kuri visaktīvāk izteicās pret karu un musināja sekot sibīriešu piemēram un nepakļauties pavēlēm.

1916.g.18.maija rītā 3.Kaukāza strēlnieku pulka komandieris pulkvedis Areševs pavēlēja arestēt pulka strēlniekus – jefreitoru Alekseju Kuzņecovu, ierindniekus Gerasimu Seričenkovu, Grigoriju Jaluņinu, Alekseju Sokolovu, Semjonu Cukuru un nodot karatiesai. Ar pavēli Nr.141 pulkvedis Areševs par lauka karatiesas priekšsēdētāju iecēla apakšpulkvedi Rudņevu, par locekļiem – kapteiņus Ivanovu un Voroncovu, štābkapteiņus Bek-Zeinalovu un Petrovu.

Jefreitoru A. Kuzņecovu un strēlnieku G. Seričenkovu apvainoja tīšā baumu izplatīšanā karavīru vidū. Strēlnieku G. Jaluņina, A. Sokolova un S. Cukura „noziegums” bija tāds pats kā biedriem, taču tika formulēts, ka tas veikts aiz neapdomības. Lauka karatiesas sēde bija īsa. Tiesneši vienbalsīgi atzina apsūdzētos A. Kuzņecovu, G. Seričenkovu un G. Jaluņinu par vainīgiem karavīru musināšanā ar iepriekšēju nodomu izraisīt nekārtības pulkā, pie kam frontes joslā. Tāpēc, saskaņā ar likumu krājuma XXII sējuma 246.panta 1.punktu, viņiem piesprieda nāves sodu nošaujot. Strēlniekus A. Sokolovu un S. Cukuru attaisnoja, jo viņu vaina netika pierādīta.

Lauka karatiesas spriedumu nekavējoties nodeva pulka komandierim, un pulkvedis Arševs uzrakstīja rezolūciju un spriedumu: „Tiesas spriedumu apstiprinu. Pavēlu praporščikam Ravņaličevam to izpildīt.”

1917.g., pēc cara gāšanas, nogalināto pīšļus viņu cīņu biedri pārapbedīja Jēkabpils kapos, cēla arī pieminekli, taču nepabeidza to. Piemineklis restaurēts 1950.g.

Uzraksts uz pieminekļa:

3ГО  КАВКАЗСКАГО
СТРЪЛКОВАГО ПОЛКА
СТРЪЛКИ
ГЕРАСИМ СЪРЕЧЕНКО
СЕМЁН КУЗНЕЦОВ
ГРИГОРИЙ ЯЛУНИН

Stāsta pierakstītājs: Iluta Bērziņa, Jēkabpils Vēstures muzejs
Izmantotie avoti:

Iluta Bērziņa, Jēkabpils Vēstures muzejs

Saistītie objekti

Pirmā Pasaules kara krievu karavīru Brāļu kapi

Atrodas Jēkabpils Valsts ģimnāzijas alejas sākumā uz galveno ieeju skolā.

Uzstādīts virs kapa 1915. gada kritušajiem 3. Kaukāza strēlnieku pulka krievu karavīru piemiņai. Brāļu kapos ir apbedīti 139 karavīri un divi virsnieki, kuri krita 1915. gada 1.septembrī pie Jēkabpils, uzbrukuma laikā, ar mērķi pārraut fronti virzienā uz Paņevežu.

Uzraksts uz obeliska:

3-ГО КАВКАЗСКОГО СТРЕЛКОВОГО ПОЛКА ГЕРОЯМ ОФИЦЕРАМ И СТРЕЛКАМ. ЗА ВЕРУ ЦАРЯ И ОТЕЧЕСТВА В СЛАВУ РУССКОГО ОРУДИЯ НА ПОЛЕ БРАНИ ПАВШИМ 1-ГО СЕНТЯБРЯ 1915 ГОДА В ОКРЕСТНОСТЯХ ЯКОБШТАТА. БОЛЬШЕ СIЯ ЛЮБВИ РИКТОЖЕ ИНАТЬ, ДА КТО ДУШУ СВОЮ ПОЛОЖИТ ЗА ДРУГИ СВАЯ.

Uzraksts uz betona pamatnes:

СЛАВНАЯ СМЕРТЬ БЕСЛАВIЯ КРАШЕ.

Turpat kaļķakmens plāksne ar 78 kritušo karavīru un virsnieku vārdiem

Piemineklis norobežots ar betona stabiem, ko savieno čuguna ķēdes.

Pieminekļa autors -  Jēkabpils akmeņkalis J. Sieriņš.