Par Stūra māju

“(..) Mani ieveda vienā tādā istabā ar flīzētām sienām un flīzētu grīdu. Un man tā škebaini ar dūšu palikās, visvairāk no tā, ka tur mani sagaidīja viena korpulenta krievene, es atļaušos tā teikt, jo viņas seja un apģērbs… Formā viņa bija ar zilo cepurīti un sarkano zvaigzni un tā zaļā “gimnastķorka”.  Man acu priekšā tas viss rādās. Apkārt apsiets saimniecības halāts un nazis mutē un rokas sānos. Jebkurš cilvēks tā ieraugot psiholoģiski tiek satriekts. Tev ir bailes, tu nezini, ko ar tevi darīs un kas notiks. Viņa saka: “Razģevaisja”, es novelku mēteli, “Ražģevaisja”, novelku tālāk, “Razģevaisja” un kamēr tev vairs nekā nav. “Muti vaļā, pietupties pieliekties”. Pēc tam visas gumijas laukā, rāvējslēdzējus, pogas, laukā, zābakiem šņores ārā, matiem sprādzītes ārā. Man viss šļūk uz leju un es turēju. (..)”

“Un tad mani veda tālāk uz kameru nr.28, pirmajā stāvā. Atvēra durvis un ielaiž mani iekšā. Tur sēž 5 sievietes ar savām pauniņām, izģērbušās - krūšturos un biksītēs. Es saku “Labvakar” un prasu vai šeit ir pirts. Viņas smej man un atbild, ka šeit ir kamera. Karstums ir tāds, ka tur nevar ar drēbēm. Starp viņām bija arī daktere Vernere no Liepājas. Viņa bija 7 mēnesī stāvoklī. Viņa man uzreiz teica: “ Zināt, mēs te esam tik daudz cilvēku, katram ir sava lieta un par savām lietām mēs viens otram neko nestāstām. Par savu lietu ne ar vienu nerunājat un nekādas cerības nelolojat. Jums solīs, varbūt, atbrīvot, ja Jūs kādu cilvēku izdosiet. No šejienes ārā neviens netiek. Vienīgais, ko Jūs varat darīt ir pasargāt tos cilvēkus, kuri ir ārā vel. Neizdot tos, nenosaukt. Tā ir vienīgā Jūsu iespēja. (..)”

“(..) Naktīs jāguļ uz muguras, gaisma acīs, uz acīm nedrīkst neko likt virsū. Ja pagriezies uz sāniem, nāk un tevi modina augšā. Viņiem jāredz tavas acis. Domāju, ka nu šito nakti vēl kaut kā izdzīvošu, bet nākamo nu nekā. Pagāja viena, otra, trešā…” (..)

“(..)Ūdeni deva tikai vienai no kameras biedrenēm, jo viņa bija 7. mēnesī. Kad viņa deva ūdens glāzi arī pārējām, sardze izrāva to no rokām un izlēja ārā. No rīta deva karstu ūdeni padzerties, bet, tā kā tas bija vārīts tajā pašā katlā, kur vārīta zivju konservu zupas, nelabi smirdēja. (..)”