Leģenda par Ruhnu bāku

Rūpnīcā ražotās katlu plākšņu bākas daļas tika transportētas ar Ruhnu kuģi.

Rūpnīcā ražotās bākas tērauda velmēšanas detaļas ar kuģi tika nogādātas uz Rūnu.

Lai smagās metāla daļas nogādātu Håubjärre kalna virsotnē, viņi nobruģēja bruģakmens ceļu, kas ved uz turieni no Limo pludmales pāri smilšu kāpām, kuras var redzēt līdz pat šai dienai. Montāžas laikā bija dažas žagas, atsevišķas sastāvdaļas nevēlējās īpaši labi savienoties un dažas stiprinājuma detaļas beidzās. Leģenda vēsta, ka būvniecības laikā noticis neveiksmīgs negadījums, vienam no montētājiem noslīdot lejā uz viena no kontforsiem, no kura viņu nevarēja izglābt. Cilvēki stāsta, ka pirms sava inženiertehniskā šedevra projektēšanas Parīzē Gustavs Eifels sagatavojis Ruhnu bākas plānus. Nav pierādījumu, kas apstiprinātu vai atspēkotu šo apgalvojumu, taču viens ir skaidrs: Ruhnu bāka ir franču radījums.

Stāstītājs: Ruth Keskpaik
Izmantotie avoti:

Ruhnu muzejs

Saistītie objekti

Roņu salas bāka

Bāka atrodas salas augstākajā vietā uz Haubjeres kalna.

1875. gadā metāla bākas detaļas tika pasūtītas Havras uzņēmumā “Forges et chantiers de la Méditerranée” Francijā, un otrās kategorijas dioptrisko gaismas iekārtu ar pastāvīgās gaismas funkciju pasūtīja uzņēmumā “Sautter, Lemonnier & Co”. Detaļas tika atvestas 1876. gadā, un gatavās bākas ekspluatāciju uzsāka 1877. gadā. 40 metrus augsto celtni veido cilindrisks tornis, kura sānos ir kontrforsi (balsti). Tornim ir vītņu kāpnes, kas ved uz apakējo apkalpoanas platformu zem gaismas telpas. Signālgaismu iededza ar četru daktu petrolejas lampu, un tā bija redzama 66 metrus virs jūras līmeņa. 1915. gada 1. maijā Vācijas armija kaujas laikā uzspridzināja gaismas telpu. 1921. gadā tika uzcelta pagaidu apkalpoanas platforma. Apkalpoanas platformu un gaismas telpu 1936. un 1937. gadā atjaunoja izmainītā veidā atbilstoi in˛eniera Antsa Nīlres projektam. Joprojām ir saglabājuās palīgēkas, kuras blakus bākai uzcēla 19. gadsimta beigās.

Apmeklētāji var apskatīt bāku, bākas uzrauga māju un pārējās celtnes, kas ir valsts aizsargāts vēsturiskā mantojuma objekts.