Leģenda par iemūrēto bruņinieku

Leģenda vēsta, ka krievu inženieris, kurš 1785. gadā šajā vietā izstrādāja klostera ēkas plānus, iekšpagalma austrumu stūrī atradis aizmūrētu pagrabu.

Pagraba vidū stāvēja masīvs galds, pie kura ādas atzveltnes krēslā sēdēja skelets. Skelets bija ģērbies smalkā apģērbā, kas gadu gaitā šķietami bija kļuvis no brūnas uz violetu, un jāšanas zābakos ar atsegām. Pie sienas bija piekārta sarkana samta cepure ar baltu pāva spalvu, tai blakus uz dzelzs pults uzstādīta lampa. Skeleta priekšā uz galda atradās māla krūze, kaudze nesalasāmu formētu papīru un maizes drupatas, savukārt galda atvilktnes iekšpusē bija melnu stikla rožukrona krelles. Pie mazākā pieskāriena skelets sabruka līdz grīdai, bet pilsētas skolas zīmēšanas skolotāja paspēja izveidot bruņinieka skices, pirms tas notika.

Tās bija bruņinieka mirstīgās atliekas, kas reformācijas laikā pēc bīskapa pavēles bija dzīvas iemūrētas pagrabā. Tā kā Ösel-Wiek katoļu bīskapam bija tendence pārņemt savus protestantu pavalstniekus, viņš vērsās pēc palīdzības pie Romas pāvesta. Pāvests viņam nosūtīja spāņu inkvizitoru, lai ieviestu kārtību starp vasaļiem. Viņa dievbijību un apņēmību pārbaudīja vasaļi, uzdāvinot viņam gaišmatainu jaunavu. Bruņinieks iemīlēja meiteni, kas pārkāpa katoļu baznīcas celibāta prasību. Drīz vien šī lieta kļuva publiska, un meitenes galva tika noskusta, pirms viņa tika nosūtīta nožēlot grēkus uz klosteri Kārmā. Spānis sākumā tika atbrīvots ar brīdinājumu. Tomēr aizrāvies inkvizitors nolēma atbrīvot meiteni no klostera. Diemžēl vēstule, kuru viņš bija uzrakstījis un paslēpis maizes gabalā, tā vietā, lai sasniegtu savu mīlestību, nonāca uz bīskapa galda. Tad tika nolemts, ka šis Dieva kalps ir apmaldījies un nevar atrast glābiņu, kā dēļ viņš tika dzīvs iemūrēts Kuresāres pils pagrabā. Kopš šīs atklāsmes pagrabs tiek saukts par Aizmūrētā bruņinieka pagrabu.