Cēsu Vēstures un mākslas muzeja ekspozīcijas Jaunajā pilī
Muzejs

Cēsu Vēstures un mākslas muzeja ekspozīcija “Sarkanbaltsarkanais karogs Cēsu un Latvijas vēsturē” . Avots: Gita Memmēna
01V-15b4-38039-9499-FTZiemeļlatvijaspārvalde.jpg
02V-15attCM_107565.jpg
04CesisJaunapils_m.jpg
04bCesuekspozicija_GitaM_M11.jpg
05CesisJaunapils2_m.jpg
07Cesuekspozicija_GitaM_M1.jpg
08Cesuekspozicija_GitaM_M10.jpg
09Cesuekspozicija_GitaM_M2.jpg
10Cesuekspozicija_GitaM_M4.jpg
11Cesuekspozicija_GitaM_M5.jpg
12Cesuekspozicija_GitaM_M8.jpg
13Cesuekspozicija_GitaM_M9.jpg
14Cesuekspozicija_GitaM_M3.jpg
15Cesuekspozicija_GitaM_M6.jpg
16Cesuekspozicija_GitaM_M7.jpg
17Cesuekspozicija_GitaM_M15.jpg
18Cesuekspozicija_GitaM_M16.jpg
19Cesuekspozicija_GitaM_M12.jpg
20Cesuekspozicija_GitaM_M17.jpg
21Cesuekspozicija_GitaM_M20.jpg
Cesuekspozicija_GitaM_M13.jpg
Cesuekspozicija_GitaM_M14.jpg
Cesuekspozicija_GitaM_M18.jpg
Cesuekspozicija_GitaM_M19.jpg
 Pils laukums 9, Cēsis, Cēsu nov., Latvija
 +371 64121815
 Cēsu Vēstures un mākslas muzeja ekspozīcijas Jaunajā pilī
90

Atrodas Cēsu pils kompleksā, Pils laukumā 9.

Cēsu Vēstures un mākslas muzejā apskatāma pastāvīgā vēstures un interjeru ekspozīcija “Cēsis – Latvijas vēstures simbols” un iespēja piedalīties spēlē izlaušanās istabā “Cēsu kauju leģendas”.

Ekspozīcijas daļā “Sarkanbaltsarkanais karogs Cēsu un Latvijas vēsturē” iespējams izsekot karoga tapšanas gaitai no 13. gadsimta Atskaņu hronikā pieminētā cēsnieku sarkanbaltsarkanā karoga prototipa līdz 20. gadsimtā apstiprinātajam valsts simbolam. Redzams kā veidojās latviešu strēlnieku bataljonu karogi un kā veidojās nacionālo krāsu lietošanas tradīcijas Latvijas Neatkarības kara laikā.

Ekspozīcijas daļā “Cēsis un Latvijas brīvības cīņas” atspoguļota gan Cēsu rotas dibināšana 1918. gada decembrī, gan igauņu un latviešu kopējās cīņas 1919. gada vasarā Cēsu kaujās, gan laiks kad Bermontiādes dienās Cēsis īsu brīdi bija Latvijas pagaidu galvaspilsēta. Ekspozīcijā parādīta arī Cēsu uzvaras pieminekļa vēsture.

Izlaušanās istabā “Cēsu kauju leģendas” spēles dalībniekiem stundas laikā jāatrod izeja. Izejas meklējumos jāizmanto atjautība, jārisina dažādas mīklas, jāievēro sakarības un jāatrod telpās paslēpti priekšmeti, kas nepieciešami, lai tiktu ārā no telpas. Ja grupai izdodas izlauzties pirms noteiktā laika beigām, ir uzvarēts. Spēlē var piedalīties 2-4 spēlētāji. Plašāka informācija par izlaušanās istabu.

1918. gada 8. decembrī Cēsu pilī nodibināta viena no pirmajām Latvijas bruņoto spēku vienībām Cēsu rota, kuras organizators bija virsleitnants Artūrs Jansons.

1933. gada 8. decembrī pie Cēsu Jaunās pils, kur tolaik atradās 8. Daugavpils kājnieku pulka štābs un garnizona virsnieku klubs, atklāja rotai veltītu piemiņas plāksni.  Padomju okupācijas laikā plāksne noņemta. Bojāto plāksni ieguvis tēlnieks Kārlis Jansons un tā glabājusies viņa darbnīcā “Siļķēs” pie Cēsīm. Bojātā plāksne tagad aplūkojama Cēsu Vēstures un mākslas muzeja ekspozīcijā.

1919. gada jūnijā pēc Cēsu kaujām Jaunajā pilī izvietojās Ziemeļlatvijas civilpārvalde.

Izmantotie avoti un saites:

https://cesupils.lv
Tālis Pumpuriņš, Cēsu Vēstures un mākslas muzejs

Izglītojošas programmas

Deficīts un Blats

Nodarbība veidota uz ceļojošās izstādes “Deficīts un Blats” bāzes Skolēnu uzdevums – izmantojot dažādus avotus, iegūto informāciju salīdzināt, apkopot un izskaidrot vienaudžiem. Strādāt ar atslēgas vārdiem: deficīts, blats, perestroika, stagnācija. Iespēja piedalīties “Vērtīgu lietu un mantu loterijas” laimestu izlozē. Laimesti deficīta preces un palīdzība no skolotāja. Zināšanu nostiprināšanai un 100% ticībai, ka deficīts un blats patiesi darbojās skolēniem mājas darbs – savu radinieku, kuri piedzīvojuši šo laiku, intervēšana un atmiņu pierakstīšana. Nodarbības tēma saistīta ar mācību priekšmeta “Latvijas un pasaules vēsture” tēmām. 9.kl. “Padomju okupācija un tā sekas” un 12. kl. “Latvija PSRS sastāvā. Padomju laika ietekme uz Latvijas sabiedrību, saimniecību un kultūru”. Izstādes “Deficīts un Blats” autore Cēsu zonālā valsts arhīva vecākā eksperte Anda Opoļska.

Ko Tu zini par Latviju?

Nodarbība veidota divās daļās. Pirmajā skolēni iepazīstas ar muzeja ekspozīciju: “Sarkanbaltsarkanais karogs Cēsu un Latvijas vēsturē”, “Cēsis un Latvijas brīvības cīņas.” Turpinājumā seko praktiska mācība par valsts karoga etiķeti un viktorīna ar dažādu tēmu jautājumiem par Latviju. Nodarbības tēma saistīta ar mācību priekšmeta “Latvijas vēsture” 6.-9. klašu tēmām.

Saistītie stāsti

Jānis Lapiņš un pirmā Latvijas sarkanbaltsarkanā karoga mets

Latviešu nacionālā karoga izveide notika Pirmā pasaules kara laikā. 1915. gadā, veidojot latviešu strēlnieku bataljonu karogus, atsevišķi mākslinieki piedāvāja karogu metiem sarkanbaltsarkanās krāsas. Pēc pedagoga un žurnālista Jāņa Lapiņa meta sarkanbaltsarkano karogu 1916. gada otrajā pusē izgatavoja viņa skolniece, Valmieras bēgļu patversmes skolotāja Marianna Straumane. Tas ir pirmais zināmais un reāli izgatavotais latviešu nacionālais karogs, kas arī saglabājies līdz mūsu dienām.

1917.gada marts - svarīgs mēnesis Valmieras un Latvijas vēsturē

1917.gada martā, vairāk nekā gadu pirms Latvijas valsts proklamēšanas, Valmierā dibināta Vidzemes Pagaidu zemes padome, kas pieņēma rezolūciju par Latvijas autonomijas un pašnoteikšanās tiesībām. Padomes dibināšanas dienā pie pulcēšanās vietas pirmo reizi pacelts sarkanbaltsarkanais karogs.

Cēsu kauju sākums, notikumu gaita un noslēgums

Gūtajai uzvarai Cēsu kaujās bija lemts kļūt par pagrieziena punktu latviešu un igauņu cīņā par savas valsts neatkarību. Šī uzvara pārvilka svītru Andrieva Niedras valdības un Vācijas ģenerāļa Rīdigera fon der Golca Baltijas iekarošanas plāniem. Tā vietā savu darbību Liepājā atjaunoja Kārļa Ulmaņa Latvijas Pagaidu valdība. 

Cēsu Jaunā pils – sienas, kurās radīta Latvijas valsts drošība un joprojām tiek sargāti identitātes apliecinātāji

Cēsu Jaunā pils celta uz militāra nocietinājuma – viduslaiku pils drupām. Taču tā nebūt nav vienīgā ēkas militārā nozīme.