Mores kauju muzejs Muzejs

Mores kauju muzejs, 2020. Avots: Rīgas plānošanas reģions, autors: Edgars Ražinskis.
20220325_095206.jpg
20220325_102747.jpg
20220325_102837.jpg
IMG_20200804_135639.jpg
IMG_20200804_135826.jpg
IMG_20200804_140007.jpg
IMG_20200804_140058.jpg
IMG_20200804_140424.jpg
IMG_20200804_140620.jpg
IMG_20200804_140629.jpg
IMG_20200804_140710.jpg
IMG_20200804_143019.jpg
IMG_20200804_143420.jpg
IMG_6148.jpg
IMG_7441.jpg
IMG_7461.jpg
IMG_7463.jpg
IMG_7464.jpg
IMG_7465.jpg
IMG_7466.jpg
IMG_7467.jpg
IMG_7468.jpg
IMG_7469.jpg
IMG_7470.jpg
IMG_7471.jpg
MoreskaujasGKL15sepAvotsDaugavasVanagiBiļeten.png
 "Kalna Kaņēni", Mores pag., Siguldas novads, Latvija
 +371 29446115
 Anta Brača, muzeja vadītāja
72

Atrodas Morē, ceļa V319 malā, Kalna Kaņēnos.

Mores muzejs un piemiņas parks ir pašiniciatīvas ceļā tapis tūrisma objekts, kuru līdzveidojuši Latviešu leģiona karavīri - Mores kauju dalībnieki. Muzejs ir par 2.pasaules kara notikumiem Morē 1944. gada septembrī un novadpētniecību.  

Karadarbība Mores apvidū bija tikai daļa no vērienīga Sarkanās armijas Baltijas uzbrukuma operācijas, kur kopumā iesaistīja 900 000 karavīrus un milzīgus kara tehnikas resursus. Mores apkārtnē atradās daļa no Vācijas armijas nocietinājumu sistēmas, kur latviešu leģionāri atvairīja Sarkanās armijas mēģinājumu izlauzties līdz Rīgai. Tas ļāva Vācijas armijai izvest spēkus no Igaunijas un izvairīties no sagrāves. Sarkanās armijas vadība uzskatīja, ka pretinieka pretestība pie Mores būs īslaicīga un spītīgi turpināja nesagatavotus un nekoordinētus uzbrukumus, ciešot lielus zaudējumus. Apvidus priekšrocībām un latviešu leģionāru kaujas spējām bija būtiska nozīme turpmākajā kara gaitā.

Mūsdienās šeit var aplūkot daudzveidīgas iekštelpu un brīvdabas ekspozīcijas. Morē atrodas latviešu leģionāru Brāļu kapi un Sarkanās armijas karavīru kapsēta. Apskatāms kauju piemiņas parks, kurā redzami ierakumi, zemnīcas un kauju vietas.

 

Izmantotie avoti un saites:

Kuzmins, V. Morres kaujas 1944.gada septembri. Sargs.lv, 2016. Pieejams: https://www.sargs.lv/lv/otrais-pasaules-kars/2016-10-20/mores-kaujas-1944-gada-septembri

Kovtuņenko, R. Mores kauja. Timermanis & Vējiņš. Rīga. 2009

Izglītojošas programmas

Otrā pasaules kara Mores kauju piemiņas vietas

 

Mores kauju muzejā apskatāma labiekārtota militārās tehnikas brīvdabas ekspozīcija ar tās ievērojamāko apskates objektu Sarkanās armijas tanku T-34. Iekštelpu ekspozīcija veltīta Mores kauju piemiņai un to vēsturiski nozīmīgajiem pavērsieniem II Pasaules kara laikā un I Pasaules kara notikumiem Mores pagastā, un Brīvības cīņām Latvijā. Apskatāmas dažādas novadpētniecības izstādes, 19.gs. un 20.gs. mājsaimniecības un amatniecības priekšmeti. Novada amatnieku darbu izstādes un oriģinālu suvenīru plaša izvēle. Muzejā var saņemt bukletu “Mores kauju piemiņas vietas”, kurā ir īss vēstures un apskates vietu apraksts un cita nepieciešamā informācija, lai patstāvīgi apmeklētu netālo Mores kauju piemiņas parku ar senās frontes līnijas būvēm un kritušo karavīru Brāļu kapus Mores pagastā.

Saistītās tēmas

Saistītie stāsti

Neatzītie karavīri. Kaujas virsnieka stāsts.

Mores kauja ir Otrā pasaules kara beigu posma epizode, kam bija liela nozīme turpmākajā kara gaitā Latvijas teritorijā. Ar Mores kauju tiek apzīmēta 1944. gadā no 25. septembra līdz 5. oktobrim notikušā karadarbība Siguldas aizsardzības līnijā Mores pagasta teritorijā. Siguldas aizsardzības līnijas ierakumos, apmēram 12 km garumā Latviešu leģiona 19. divīzijas karavīri, izcīnot smagas kaujas ar 10 līdz 15-kārtīgu pretinieka pārspēku 10 dienas, aizturēja Sarkanās / Padomju armijas vienību virzību uz Rīgu.